SEVOМеста
МЕСТА ДЛЯ ОТДЫХА И ВКУСА

Куда отправимся?

Найдите место для ужина, отдыха или нового приключения.

Все местаРестораныКафеНочлегБани и SPAРазвлеченияПрирода и достопримечательности
Идеи на сегодняНовые местаАктуальноС ребёнкомС животнымиДля свиданияНа кофеНа природе

Ваше место. На виду.

4 рекламных окна2 рекламных окнаСмена каждые 5 с

7502 найдено мест

Ночлег

Brīvdienu māja Vāverlejas

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Dīķu ieskauta brīvdienu māja ainaviski skaistā vietā, tikai 7 km attālumā no Latvijas mazās Šveices, Siguldas, mierpilnas atpūtas un bezrūpīgu brīvdienu baudīšanai kopā ar ģimeni. “Vāverlejas” lieliski iekļaujas ikvienas ģimenes brīvdienu plānos, jo privātā viensētā ar plašu teritoriju un divstāvīgu guļbūves pirts māju apvienotas dažādas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas: mierpilnas atpūtas baudītājiem būs iespēja ļauties ķermeņa relaksācijai pirtī un kubulā uz plašās pirts terases; aktīvākie varēs nodoties ūdens priekiem, izbraucieniem ar laivu un makšķerēšanai; īstiem gardēžiem būs iespēja pagatavot turpat zivju dīķos noķerto lomu uz gāzes vai malkas grila, vai radīt šefpavāra cienīgu maltīti mūsu kūpinātavā. Guļbūves pirts māja aprīkota ar visu nepieciešamo pilnvērtīgai atpūtai un maltīšu pagatavošanai. Pirmajā stāvā ir virtuves un ēdamzona, vieta relaksācijai, kā arī mitrā pirts, WC un duša. Mājas otrajā stāvā atrodas guļamzona ar piecām guļvietām – 1 divguļamā gulta un 3 vienvietīgās gultas, kā arī neliela terase. Tāpat iespējams nodrošināt arī 5 papildvietas. Pieejams arī bezmaksas wi-fi. Teritoriju ieskauj dīķi 3 ha platībā ar plašu zivju daudzveidību. “Vāverlejās” iespējams sastapt karpas, karūsas, līdakas, līņus, raudas, asarus un pat vēžus – sākot no zivju mazuļiem līdz pat brangiem lomiem, kas spēs pārsteigt pat pieredzējušus makšķerniekus. “Vāverlejas” ir četrkājainajiem draugiem draudzīga vieta – ģimenes kopā ar saviem mīļajiem astaiņiem ir mīļi gaidītas.

Ночлег↗
Рестораны

Dabas laboratorija

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Dabas laboratorijas “DABLAB” sulu stacijā varēsiet paši radīt savu unikālo sulu vai smūtiju recepti un to arī pagatavot, nogaršot un atpazīt galvenās sulu un šotiņu sastāvdaļas, uzzināt atšķirīgus sulu ieguves veidus. “DABLAB” piedāvā lēni presētas, auksti spiestas, dabīgas, nepasterizētas, svaigas, veselīgas, uzturvielām bagātas sulas, šotiņus, riekstu pienus, smūtijus, raw kūkas, enerģijas batoniņus u.c. augu valsts izcelsmes produktus. Lēna, auksta sulas presēšana saglabā visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Sulas netiek karsētas ne spiešanas, ne pakošanas procesā. Tās ir kā viskvalitatīvākā ātrā “uzkoda” mūsdienu prasīgajam cilvēkam. Meistarklases un degustācijas piedāvājums: Cena: 150.00 EUR grupai līdz 15 personām Cenā ietilpst: stāstījums par DABLAB, kā arī sulu iegūšanas veidiem un nepieciešamo tehniku, augļi, dārzeņi, zaļumi, garšaugi sulu, šotiņu pagatavošanai, dažādu veidu gatavas sulas un šotiņi degustācijai. Nepieciešamais laiks: 60 min. Meistarklasēm pieejami dažādi veidi un varianti, lai atrastu labāko risinājumu katram individuāli, lūgums sazināties.

↗
Развлечения

Escape House

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Dārgie piedzīvojumu meklētāji, esiet sveicināti EscapeHouse! Mūsu izveidotā kvestu māja EscapeHouse būs patīkams izaicinājums ikvienam no jums. EscapeHouse vācu militārajā štābā jūs būsiet vieni paši. Pat ierašanās brīdī vienīgais, kas jūs sagaidīs, būs aizslēgtas durvis un jūsu pirmais uzdevums – saprast, kā šīs durvis atvērt, lai iekļūtu telpās. Novēlam jums vispatīkamāko pieredzi! "Fīrera Zudušie Dārgumi" Šis ir ļoti pilnvērtīgs vairākslāņu uzdevums. Jums būs jāatrisina gan pamatuzdevums, kas sastāv no 6 daļām, gan jāatrod slepenā eja, pa kuru izmukt, kad pamatuzdevums būs izpildīts. Atrodamies Siguldā, Vidzemes šoseja 67, ar plašu stāvlaukumu un citiem labumiem. Pirms misijas uzsākšanas izvēlieties savai komandai piemērotāko misijas informāciju un to lejuplādējiet savos telefonos, lai to izmantotu savas misijas laikā. EscapeHouse kvestā uz visu dalībnieku grupu ir jābūt vismaz vienai pilngadīgai un atbildīgai personai, kas spēj izprast un ievērot noteikumus un uzņemties misijas vadību, ja rodas tāda nepieciešamība. Kas attiecas uz dalībnieku vecumu, tad EscapeHouse kvesta risināšanā var piedalīties arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja vien viņiem pašiem ir interese risināt mīklas un meklēt pavedienus. EscapeHouse kvestā bērni līdz 12 gadu vecumam (ieskaitot) misiju var pildīt bez maksas, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgais bērns ir pārī 1+1 ar kādu 18+ gadus vecu dalībnieku, par kuru tiek maksāta dalības maksa. Ja bērnam līdz 12 gadu vecumam (ieskaitot), spēlē līdzi nedodas kāds 18+ gadus vecs dalībnieks, tad šim attiecīgajam bērnam ir jāmaksā par kvesta risināšanu. Ņemiet vērā, ka neatkarīgi no tā, vai kvestā dodas vai nedodas dalībnieki, kuri pakalpojumu saņem bez maksas, maksimālais dalībnieku skaits šajā kvestā saglabājas 15 personas. Iespējamais dalībnieku skaits ir 2-15 personas, bet uzreiz brīdinām, ka brīdī, kad skaitlis tuvojas desmit, telpās sāk palikt diezgan cieši.

↗
Развлечения

Fischer Slēpošanas centrs

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

ZIEMAS SEZONĀ 1.25 km garā, apgaismotā distanču slēpošanas trase Siguldā ir vienīgā tāda veida saldētā trase Austrumeiropā. Saldējošā sistēma, kura izbūvēta zem trases seguma, ļauj uzturēt sniega segumu un uzsākt slēpošanas sezonu ātrāk,kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos. Centrā pieejama slēpju inventāra noma, slēpju serviss un instruktoru pakalpojumi. VASARAS SEZONĀ Pieejams 1,25 km garš asfaltēts aplis, kas īpaši piemērots rollerslēpotājiem un skrituļslidotājiem, kā arī skriešanai, nūjošanai un velobraukšanai. Servisa ēkā pieejama inventāra noma, ģērbtuves, dušas un sauna, kas lieliski noderēs pēc fiziskām aktivitātēm, kā arī uzkodu un kafijas automāti. Inventāra nomas cenas apskatāmas www.siguldassports.lv Servisa ēkā pieejama slēpošanas, slidu, rollerslēpju, skrituļslidu, elkoņu un ceļgalu aizsargu, ķiveru, kā arī nūjošanas nūju noma. 200 m stadiona aplis piemērots dažādu treniņprocesu organizēšanai, kā arī futbolam un citu sporta spēļu spēlēšanai. Stadiona malā 100 m taisne ar vieglatlētikas segumu (5 celiņi), kā arī tāllēkšanas sektors. Skrituļošana, rollerslēpošana, velobraucieni Asfaltēts ceļa segums 1,25 kilometru garumā un 4 metru platumā sniedz visdažādākās iespējas aktivitātēm gada siltajos mēnešos – skrituļošanai, rollerslēpošanai, nūjošanai, skriešanai vai velobraukšanai. Tehniskais raksturojums: dabisks reljefs ar garenkritumu līdz 18%, lielākais kāpums pa vertikāli – 11 metri, šķērskritums taisnajos posmos – 2,5%, virāžas līdzenos posmos – ar 4% kritumu. Vasaras sezonā individuālam apmeklējumam trase pieejama bez maksas. Lāzerbiatlons Lāzerbiatonā tiek izmantoti ieroči ar lāzertehnoloģiju; tie fiziski neizšauj patronas, bet gan lāzerstaru, kas tiek raidīts uz mērķi. Šādi ieroči ir pilnībā droši, to izmantošanai nav nepieciešami īpaši treniņi vai licences. Šautenes izskatās, sver un darbojas tāpat kā biatlonā izmantojamais aprīkojums.

↗
Развлечения

Gaisa trošu ceļš

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Siguldas vagoniņš piedāvā braucienu pār Gaujas senleju, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā, iekļaujot Siguldas un Turaidas pili, Krimuldas muižu, kā arī Bobsleja un kamaniņu trasi "Sigulda". Vagoniņš savieno abus upes krastus 1025 metru platumā un 43 m augstumā. Vienā reisā vagoniņš uzņem līdz 14 personām. Vagoniņš var kursēt neregulāri vai būt slēgts pasažieriem, ja: gaisa temperatūra ir robežās no -5ºC līdz +5ºC; gaisa temperatūra ir zemāka kā -20ºC; sniegputeņa laikā; negaisa un spēcīga lietus gāžu laikā. --- Ideja par vagoniņu radās siguldietim Aivaram Janelsītim. Kādā vakarā, kad tilts pār Gauju pēc kara postījumiem vēl nebija atjaunots, viņš sēdēja Gaujas kreisajā krastā - Siguldas pusē - un domāja, kaut viņš kā putniņš varētu pārlaisties pāri uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsu strādāja viņa mīļotā Genoveva. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija apprecējies, kādā žurnālā bija publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. Aivars Janelsītis, strādādams par Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju no 1954. līdz 1974.gadam, sāka saraksti ar trošu ceļu autoru G. Panceluju. Rajona vadībai tika sagatavots priekšlikums par trošu ceļa izbūvi pāri Gaujas senlejai, lūgts atbalsts republikas līmenī Ministru kabinetam, gatavots projekts, Siguldas 750 gades jubilejā uzņemta gruzīnu delegācija, un gruzīni paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas. Tomēr darbi 1961. gadā tika apstādināti un atsākās tikai 1965. gadā. Trošu ceļa mehānisms tika izgatavots Ļeņingradā, Krievijā, savukārt vagoniņš ar 22 cilvēku ietilpību - Rīgas Vagonu rūpnīcā. Lai taptu trošu ceļš, pie tā strādāja vairāk nekā 200 cilvēku. Tehnisko projektu vien izstrādāja 20 cilvēki. 1969.gada sākumā, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār senleju tika svinīgi atklāts. Nesošā trose bez vidus atbalsta savieno Gaujas senielejas krastus starp Siguldu un Krimuldu apmēram 43 metru augstumā virs upes. Pirmajā gadā vagoniņš pārvadāja 270 000 pasažieru, viņu vidū bija gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Arī turpmākajos gados vagoniņa pasažieru skaits sasniedza gandrīz 300 000 cilvēku gadā, kļūstot ne tikai par Siguldas simbolu, bet arī par ļoti iecienītu tūristu apmeklējuma objektu. Aplēses liecina, ka pirmo 40 vagoniņa pastāvēšanas gadu laikā ar to braukuši apmēram 6 miljoni cilvēku. No vagoniņa paveras izcila ainava uz Gaujas senleju, trim viduslaiku pilīm – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, Bobsleja trasi un, protams, arī Gaujas tiltu. Vagoniņš kalpo par unikālu satiksmes līdzekli, tas kursē pēc noteikta grafika un vizina pasažierus pāri ielejai vidēji reizi pusstundā. Vasaras sezonā ekstrēmāku izjūtu cienītāji var pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā un braucienā ar atrakciju Zērglis. Šobrīd Siguldas vagoniņs ir populārs tūrisma objekts, kas piesaista ceļotājus gan no Latvijas, gan visas pasaules, veicot pārbraucienus katru dienu.

↗
Развлечения

Golfs Reiņa trasē

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Siguldas 9 bedrīšu golfa laukums Reiņa trasē piedāvā bērnu un jauniešu golfa skolu Siguldā. Siguldas 9. bedrīšu golfa laukums Reiņa trasē. Reiņa trases golfa skola (Reiņa trases Junioru programma) ir pirmā bērnu un jauniešu golfa skola Siguldā – iespēja apgūt golfa spēles iemaņas draudzīgā un interesantā vidē! Reiņa trase sadarbībā ar Latvijas Golfa Federāciju 2010. gada jūnija sākumā izveidoja “Reiņa trases Junioru programmu”, kuras galvenais mērķis ir golfa spēles popularizēšana bērnu un jauniešu vidū, nodrošinot tiem pieejamus treniņu apstākļus, kā arī gatavot kandidātus Latvijas Jauniešu un Junioru izlasēm. Audzēkņi tiek nodrošināti ar inventāru un lielisku treniņa bāzi. Pieejami Zaļās kartes (Green Card) kursi- iesācējiem ir iespējams apgūt golfa spēli, noteikumus, etiķeti un iegūt golfa „Zaļo karti”, kas nodrošinās iespēju spēlēt uz visiem Latvijas golfa laukumiem. Iespējama arī inventāra noma un apmācība, gan tiem, kas vēlas pirmo reizi pamēģināt golfa spēli, gan tiem, kas izlēmuši nodarboties ar šo sporta veidu profesionāli. Siguldas apkārtnē un GNP (Gaujas Nacionālajā parkā) šis ir vienīgais golfa laukums.

↗
Развлечения

Gumijlēkšana

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Ekstrēmo sajūtu cienītājiem ir iespējams pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā. Gaisa trošu vagoniņš apstājas tieši Gaujas vidū, lai lēkšana ar gumiju radītu maksimālu adrenalīnu. Gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, neparastākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 20-tajā gadsimtā. Pirmais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā. Pirmie lēcieni ar gumijām Latvijā notika 1989.gadā. Toreiz gumijas bija izgatavotas, sagriežot strēmelēs automašīnu riepu kameras un sapinot tās pīnēs. Nedaudz vēlāk saviem treniņiem tās sāka izmantot kaskadieru grupas “Kurbads” dalībnieki, lēkājot no Gaujas tilta Siguldā. Popularitāti šī nodarbe sāka iegūt pēc 1992.gada 10.maija, Ivara Beitāna lēciena no 50 m augstā ceļamkrāna pie Latvijas Nacionālās Operas Rīgā. Latvijas gumijlēcēju klubs, kurš dibināts 1994.gadā, ir izstrādājuši Gumijlēkšanas tehniskās drošības sistēmu, ko apstiprinājuši eksperti. Siguldas gumijlēkšanas tehnoloģijas un inventārs ir izstrādāts stingri ievērojot alpīnisma un bīstamo iekārtu standartus ar 7-20 reižu drošības rezervi. Kopš 1992. gada jau vairāk nekā 100 000 cilvēki ir izlekuši ar gumiju no vagoniņa.Ekstrēmo sajūtu cienītājiem ir iespējams pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā. Gaisa trošu vagoniņš apstājas tieši Gaujas vidū, lai lēkšana ar gumiju radītu maksimālu adrenalīnu. Gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, neparastākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 20-tajā gadsimtā. Pirmais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā. Pirmie lēcieni ar gumijām Latvijā notika 1989.gadā. Toreiz gumijas bija izgatavotas, sagriežot strēmelēs automašīnu riepu kameras un sapinot tās pīnēs. Nedaudz vēlāk saviem treniņiem tās sāka izmantot kaskadieru grupas “Kurbads” dalībnieki, lēkājot no Gaujas tilta Siguldā. Popularitāti šī nodarbe sāka iegūt pēc 1992.gada 10.maija, Ivara Beitāna lēciena no 50 m augstā ceļamkrāna pie Latvijas Nacionālās Operas Rīgā. Latvijas gumijlēcēju klubs, kurš dibināts 1994.gadā, ir izstrādājuši Gumijlēkšanas tehniskās drošības sistēmu, ko apstiprinājuši eksperti. Siguldas gumijlēkšanas tehnoloģijas un inventārs ir izstrādāts stingri ievērojot alpīnisma un bīstamo iekārtu standartus ar 7-20 reižu drošības rezervi. Kopš 1992. gada jau vairāk nekā 100 000 cilvēki ir izlekuši ar gumiju no vagoniņa.

↗
Рестораны

Jāņa Tirgus

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Jāņa Tirgū zem viena jumta estētiskā vidē atrodas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji. Jāņa Tirgu plānots attīstīt kā iecienītu atpūtas, iepirkšanās un izklaides vietu, kur siguldiešiem un pilsētas viesiem ieturēt gardu maltīti, kopīgi satikties, iegādāties vietējos labumus un baudīt nepiespiestu atmosfēru mūsdienīga tirgus vidē. Tirgū liels uzsvars vērsts uz daudzveidīgu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu ar atklāta tipa virtuvēm, kad ēdiens tiek gatavots pircēju acu priekšā. Tāpat Jāņa Tirgū nodrošināta plaša gaļas, zivju, maizes, augļu, ogu, dārzeņu, stādu un vietējo amatnieku darinājumu tirdzniecība. Ņemot vērā mūsdienu tendences un domājot par dabas saudzēšanu, Jāņa Tirgus tirgotāji izvēlas iet dabai draudzīgu ceļu un jau šobrīd lielā mērā atteikušies no plastmasas un plastikāta, dodot priekšroku iepakojumiem, kas sadalās dabā vai veidoti no otrreizējās pārstrādes materiāliem. Tāpat Jāņa Tirgū ir ierīkots bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts, lai Jāņa Tirgus apmeklētāji varētu uzpildīt savas līdzņemamās ūdens pudeles, atsakoties no dzērienu iegādes pudelēs, šādi samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.

↗
Природа и достопримечательности

Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti ir avotu sakopojums Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem --- Mežmuižas avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Domājams, ka agrāk šeit ir Silciema pieledāja sprostezera senkrasta nogāze. 1977. gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī un īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes. Allažu dabas takas 2001. gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000. Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens tecēja no dīķa dambja pa koka tekni jeb sili uz Kaļķugravas dzirnavu ratu. No šūnakmens veidotās dzirnavās ir strādājis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēva brālis.

↗
Ночлег

Kempings Jaunžaģeri

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Piestātne - kempings un ūdenstūristu iekāpšanas/izkāpšanas punkts „Jaunzāģeri” atrodas Gaujas labajā krastā, pusceļā starp Līgatni un Siguldu. Pie piestātnes var piebraukt arī ar auto vai karavānu. Atpūtniekiem tiek piedāvātas telšu vietas, kempinga mājiņas, nojumes ar elektrības pievadu, tualete. Iepriekš pasūtot, iespējams pagatavot brokastis, pusdienas vai vakariņas. Melnā pirts – tā ir vertība, kas gājusi cauri gadsimtiem. Jaunzāģeros tiek piedāvāts izbaudīt izseno pirts spēku un pērties ar dabīgām pirts slotiņām. Pirts baudīšanas laiks – 3 h. Pirts izkurināšanai nepieciešama iepriekšēja rezervācija. Iespējami arī sertificēta pirtnieka pakalpojumi. Laivu noma – tiek organizēti nobraucieni pa Gauju ar kanoe laivām (2-3 vietas). Nepieciešama iepriekšēja rezervācija. Pirtsmīļotājiem Jaunzāģeri piedāvā ekskluzīvu pirts rituālu melnajā pirtī vai pirts mucā. Melnās pirts kurināšana notiek ar alkšņa malku. Pirts procedūra parasti ilgst no 3-5 stundām. Pirts rituāla programma katram klientam ir individuāli pielāgota, iepriekš izvērtējot klienta pirts pieredzi un veselību.

Ночлег↗
Развлечения

Krimuldas Evaņģēliski luteriskā baznīca

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Ceļā no Turaidas uz Raganu atrodas Krimuldas baznīca, kura bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Arī savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās īstā bagātība ir daudzie notikumi, kas saistās ar šo vietu. Blakus baznīcai atrodas Kubeseles pilskalns, kurā uzcelta mācītājmuiža. Pilskalna pakājē atrodas kalniņš, kuru dēvē par Kaupo kapa vietu, lai gan ticams, ka Kaupo apglabāts pašā baznīcā. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1205. gadā priesteris Alobrants uzceļ baznīcu lībiešu apdzīvotajā Kubeselē, nodedzinātās Kaupo pils tuvumā. No baznīcas 1613. gadā bija palikušas tikai četras sienas. Atjaunošanas darbi uzsākti 1643. gadā un 1699./1701. gadā. Līdz 17. gs. otrai pusei baznīcas arhitektūra bija vienkārša: ar sarkanajiem dakstiņiem klātiem divslīpju jumtiem segta celtne ar nelielām , dziļām logailām. 17. gs. beigās zvans karājies kādā vītolā uzkalniņā blakus baznīcai. Tikai 1699. gadā meistars Vēde uzcēla tālaika Vidzemes lauku baznīcām tik raksturīgo nelielo jomtgales tornīti, kuru rotāja lode un gailis. 18. gs. uzcēla mācītājmuižu. Plašāka pārbūve notika 1865. gadā. 1902./1905. gadā koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis, pēc Augusta Reinberga projekta. I Pasaules karā tornis sašauts, atjaunots 1924. gadā. Indriķa hronikā minēts, ka Kaupo ir apglabāts Kubeselē. Saskaņā ar nostāstiem tas varētu būt vai nu pie Krimuldas mācītājmuižas vai pašā Krimuldas baznīcā. Svētdienās plkst. 12.00 – Dievkalpojums. Sestdienās plkst. 19.00 – Kontemplatīvais Dievkalpojums ar Svētā Vakarēdiena sakramentu.

↗
Развлечения

Krimuldas muiža

⌖ Siguldas novads

Часы не указаны

Отзывы в Google ↗

Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, laidars, Šveices māja u.c. Jau 95 gadus muižā darbojas rehabilitācijas iestāde, kas piedāvā arī nakšņošanas iespējas. Muižas viesiem pēc iepriekšēja pieteikuma tiek piedāvātas augļu un ziedu vīnu degustācijas. Netālu atrodas viduslaiku pilsdrupas. --- Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsētiņa. Tā izvērtusies par novada centru un bijusi pat lielāka par pretējā ielejas krastā esošo Siguldu. Par feodālu īpašumu un patstāvīgu saimniecisku vienību Krimuldas muiža kļuva drīz pēc 1566. gada. Veidojoties muižai, jauns saimnieciskais centrs tika būvēts pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts, Johans Georgs Līvens. Stāsta, ka grāfs muižu nolūkojis tāpēc, ka ticējis, ka šī vieta vēsturiski saistīta ar seno lībiešu vadoni Kaupo, kuru Johans Līvens uzskatījis par Līvenu dzimtas ciltstēvu. Firsts Johans Līvens Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to romantisku ainavu parku. Pils celta kā izmēros neliela ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu, ko rotā masīvs četru kolonnu portiks, un simetriskiem to ietverošiem vienstāva spārniem. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā. Pa ceļam uz Velnalu meža ielokā apskatāma neliela ēka, kas kādreiz saukta par Parka māju – tā celta 1904. gadā kā muižas parka uzrauga namiņš. Šodien ēku pazīstam kā Mednieku namiņu, kas savu pašreizējo nosaukumu ieguvis pēc 1976. gadā šeit izvietotās medību trofeju izstādes. Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, kas paredzēja muižu īpašumu atsavināšanu to īpašniekiem un sadalīšanu sīkākās daļās jaunsaimniekiem. 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija. Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, te piedāvā naktsmītnes gan viesnīcas, gan hosteļa tipa apartamentos. Papildus ir iespēja kopā ar muižas vīndari izzināt mājas vīna gatavošanas noslēpumus un degustēt vīnu, kas pagatavots no dažādām ogām.

↗