Caffeine
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗“Caffeine” ir īsts kafijas piedzīvojums. Šeit iespējams baudīt visdažādākos kafijas veidus, kā arī gardas uzkodas.
Найдите место для ужина, отдыха или нового приключения.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗“Caffeine” ir īsts kafijas piedzīvojums. Šeit iespējams baudīt visdažādākos kafijas veidus, kā arī gardas uzkodas.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļiem no Siguldas Daudas upes gultnē. Tas pēc augstuma kvalificējas kā trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Augstums - 2,4 m, platums - 1,5 - 2,5 m. --- Dauda jeb Lākturu upe (augštecē saukta par Jurbrenčupīti, Ķillupīti – senais lībiešu nosaukums) sākas Siguldas pagastā Nurmižu gravu rezervāta zonā un ir Gaujas kreisā krasta pieteka. Dauda tek pa dziļu kanjonveida gravu. Upes gultnē atrodas vairāki ūdenskritumi. Braucot pa ceļu, kas ved no Siguldas uz Nurmižiem jānogriežas pa kreisi. Uz ūdenskritumu ceļmalā norāda zīme. Līdz ūdenskritumam aptuveni puskilometru no ceļa jāiet kājām. Lielākā daļa Daudas tecējuma iekļauta Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru var apmeklēt tikai zinātniski pētnieciskos nolūkos ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālu atļauju.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Paradīzes kalna elpu aizraujošo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas nosaukums otrs nosaukums - Gleznotājkalns. Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā - apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu. --- No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja senās ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagadējās redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja. Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370-300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12-13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi. Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu valoda, tā dēvēta par Koivo- Bērzu upi vai Svētupi. Latviešu valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis – liels daudzums, bars – tātad – Lielā upe. Gauja ir vienīgā lielā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Savu tecējumu sākot Vidzemes augstienē, tā plūst 452 kilometru garumā, nesot Latvijas garākās upes titulu. Gaujas senielejas platums sasniedz 1-2,5 kilometrus, maksimālais dziļums - 85 m. 93,5 kilometrus jeb piekto daļu Gaujas tecējuma ceļa aizsargā Gaujas Nacionālais parks. Senatnē Gauja bijusi kuģojama un kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Vienlaikus tā bija robežupe starp lībiešu (somugru) un latgaļu (indoeiropiešu) zemēm. Par senāko apdzīvotību liecina arheologu atklātie pilskalni, daudzie kapulauki un apmetnes. Tirgotāji pa upi veduši dažādas preces – siļķes, garšvielas, sāli, ieročus, rotas. No vietējiem iepirka medu, vasku, kažokādas. Līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei pa Gauju tika pludināti kokmateriāli.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa Jāņa mājas. “Te Teodors Zaļkalns verandā, kurai cauri auga koki, bieži veidoja vai arī, atlaidies atpūtas krēslā, lasīja. Viņš bija jautrs un ļoti labprāt ar bērniem kopā skrēja (milža soļus) ap stabu. Šīs mājas skaistie vārti ar iekaltu uzrakstu "J.G. 1905” dažus gadus atpakaļ izgaisa nezināmā virzienā” tā rakstījis Z. Zuze 1988. gadā.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Noslēdziet piedzīvojumu dienu ar pašu gatavotu svaigu maltīti gleznainā vietā! Happy Ending maltītes unikālais koncepts piedāvā grilbāra ēdienkarti un fantastisku skatu uz Gaujas senleju. Ugunskura vietas teltī varēsiet pagatavot izvēlēto ēdienu un izbaudīt kopā gatavošanas piedzīvojumu ar savējiem. Ēdienkartē gaļas un veģetārais piedāvājums, piedevas un mērces Neierobežotas porcijas Branča ilgums 1 h
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Vieta, kur reiz atradās plašā Hincenbergas muiža, bet tagad iekopts parks un kritušo karavīru piemiņas vieta. Reiz Hincenbergas muiža bija pasakaina vieta, kurā dzīvoja turīgi ļaudis. Muižai bija vairākas ēkas, kurās varēja sastapt amatniekus, graudniekus un citus muižas kalpotājus, kā arī liels ābeļdārzs, alus darītava un vīna pagrabi. Kara laikā 1919. gada vasarā muiža tika nopostīta, un līdz šim brīdim tās vienīgie palikušie liecinieki ir senas, aizsargājamas Holandes liepas, kas piepilda muižas parku. Dodoties cauri muižas parkam, nonāksi Padomju karavīru brāļu kapos, kas ir kļuvusi par atdusas vietu Otrā pasaules karā kritušiem Padomju armijas karavīriem. Šajā vietā izvietota Guntas Zemītes metāla skulptūra “Mātes tēls ar degošu liesmu rokās”, kas radīta, lai godinātu kritušos.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Kafejnīca un konditoreja "Eklers" ir neliels ģimenes veidots uzņēmums, kurš piedāvā dažāda veida ēdienus un konditorejas izstrādājums.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Kafejnīcas "Finišs" omulīgajā atmosfērā iespējams ieturēt siltu maltīti pēc aktīvas atpūtas. Mājīgās kafejnīcas terase būs lieliska vieta, kur gardi paēst, atpūsties un pavērot piedzīvojuma parka "Tarzāns" aktivitātes vasaras sezonā un kalnu slēpošanas aktivitātes ziemas sezonā. Darba laiks: sekot līdzi darba laikam www.siguldassports.lv lapā
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Kafejnīcas "Mazā Šveice" mājīgajā atmosfērā ir iespējams nobaudīt kebabus, burgerus un dažādus citus ēdienus.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗SIA “Gaisma – RS” ir ēdināšanas uzņēmums Mālpilī. Piedāvā kulinārijas un konditorejas izstrādājumus, pusdienu maltītes.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗Kameršļūkšanas trase ir vieta, kur ziemas sezonā kopā ar draugiem, radiem, ģimeni jautri pavadīt laiku svaigā gaisā, šļūcot ar kamerām no kalna.
⌖ Siguldas novads
Часы не указаны
Отзывы в Google ↗1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju. --- Ideja par tilta būvniecību radusies jau 1976. gadā divu iemeslu dēļ. Jau izsenis Velnalas klintis vilinājušas tūristus tās aplūkot. Līdz pat 20.gs. sākumam klinšu pakājē pie alas bija iespējams ērti pieiet pa taku, kas veda slīpi gar krauju. Vēlāk tika ierīkota speciāla masīva platforma, ko balstīja dzelzs sliedes. Daudzo apmeklētāju dēļ smilšakmens pamazām tika bojāts un nodrupa, radot draudus Velnalas saglabāšanai. Nelielu takas posmu apmeklētājiem bija jāmēro virs pašas alas. Šeit smilšakmens slānis bija tikai aptuveni metru biezs un līdz ar to gājēji pamazām deldēja un apdraudēja alas griestus. Tā kā apmeklētāju interese par alu nemazinājās, radās nepieciešamība izdomāt alternatīvu alas apskatei – izveidot cilvēkiem ērtu piekļuvi pretējam krastam, kurā ierīkot atpūtas vietu, no kuras būtu iespējams apskatīt gleznainos smilšakmens atsegumus, arī ainavisko Velnalu. Otrs iemesls – jau tajā laikā tika plānots izveidot interesantu, pagaru apļveida maršrutu Gaujas senielejas apmeklētājiem. Tilta būvniecība bija iespēja, lai radītu šāda veida maršrutu. Tilts uzcelts, pateicoties Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas ministra vietnieka Jāņa Mengota atbalstam, kurš 70-to gadu beigās organizēja projektēšanu un būvniecību. Tilta projekta autori bija inženieris J. Zavickis un arhitekte A. Ādmine. Tiltu atklāja 1979. gadā. 1980. gadā likvidēja taku un platformu pie pašas Velnalas. Kopš tā laika Velnala tūristiem apskatāma no pretējā krasta, kur ierīkota arī atpūtas vieta.