SEVOPlaces
PLACES TO UNWIND AND ENJOY

Where shall we go?

Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.

Selected filtersNature and sightsActivities
All placesRestaurantsCafésPlaces to staySaunas and SPAActivitiesNature and sights
Ideas for todayRecently addedCurrent offersWith childrenPet friendlyDate ideasCoffeeOut in nature

Your place. In the spotlight.

4 ad windows2 ad windowsChanges every 5 s

3823 places found

Activities

Altius – lidojumi ar gaisa balonu

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Romantiskais gaisa kuģis - gaisa balons, ļaus justies kā putnam un vērot zemi no mākoņu augstumiem. Šādi Gaujas senlejas krāšņumu var izbaudīt ikviens – arī tie, kuriem bail no augstuma. Mēģināt noķert horizontu – liekas tepat jau tas ir. Kopā ar ceļotāju klubu izbaudīsi Gaujas senlejas krāšņumu saullēktā, sajūsmināsies par Turaidas pils harmoniju, vērojot to no putna lidojuma augstumiem, un no lidgroza sūtīsi sveicienus daudzajiem tūristiem - ievziedu vai krāsaino rudens lapu skaistuma baudītājiem. Gaisa balons lido tikai vēja virzienā, tāpēc, plānojot maršrutu, pilots analizē kartes un izvēlas tādu starta vietu, lai pēc skaista lidojuma būtu arī piemērotas un drošas piezemēšanās iespējas. Parasti lidojuma laikā gaisa balons veic 10 – 20 km lielu attālumu. Lidojuma ilgums atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem, maršruta un citiem nosacījumiem, kurus pirms lidojuma rūpīgi novērtē pilots. Vidējs lidojuma ilgums ir 1 stunda, taču piemērotas pacelšanās vietas meklēšana, balona sagatavošana lidojumam, pats lidojums un citi procesi kopumā aizņem 3 līdz 4 stundas. Vasarā lidojumiem piemērotākais laiks ir rītos (2 – 3 stundas pēc saullēkta) un vakaros (2 – 3 stundas pirms krēslas iestāšanās). Dienas vidus balonu lidošanai reizēm izmantojams tikai ziemās. Cenas: Grupā – 180.00 EUR/pers. Privāti – 500.00 EUR/2 pers. Pēdējā brīža piedāvājums bez iespējas rezervēt datumu – 100.00 EUR/pers.

Activities

Amatnieku darbnīca “Baložu māja”

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Baložu māja ir amatnieku darbnīca Mālpilī. Šeit saimnieko restauratore Sarmīte Balode un kokgriezējs Jānis Balodis. Ik dienu darbnīcā tiek atjaunots kāds unikāls mūsu kultūrvēstures objekts un darināti jauni kokamatniecības darbi. Darbnīcas īpašā lieta ir piparkūku koka formu darināšana un piparkūku cepšana. Meistari ar prieku dalīsies savā pieredzē un stāstīs par kokamatniecību, par darba rīkiem, materiāliem un par koka lietu tapšanu. Būs iepēja apskatīt tobrīd darbnīcā topošos darbus un restaurējamos objektus. “Baložu māja” piedāvā līdzdarboties un izmēģināt roku koka trauku tapšanā vai pašrocīgi uzskrullēt visgarāko ēveļskaidu! Iespējams uzņemt nelielas interesentu grupas un ģimenes līdz 10 dalībniekiem, iepriekš vienojoties par abpusēji piemērotu laiku. Lūgums zvanīt dienu iepriekš. Viesošanās ilgums – vidēji viena stunda. Darbnīcā iespējams iegādāties vai pasūtīt Jāņa Baloža darinātos koka traukus, koka dēlīšus ikdienai vai kādam īpašam notikumam. Kā arī būs iespēja iegādāties – koka formiņās ceptās – piparkūkas.

Activities

Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciema tornī

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

„Līdzko es nonāku Inciemā, kas man joprojām liekas kā īstenās mājas, atmiņas sāk uzmākties ar joni. Senā, gaišā pasaule atveras, senie, jaukie ļaudis ir atkal visapkārt, un es redzu tos tik dzīvi, ka tagadne izbālē un liekas nenozīmīga – kā sapnis, salīdzinot ar pagājību” rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un korespondents Anšlavs Eglītis „Pansija pilī”. Inciema torņa 2. stāvā izvietota ekspozīcija “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, kurā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem “sarunāties” ar Anšlavu Eglīti. 3. stāvā, nelielajā viesistabā, izveidota Anšlava lasītava. Lasītavā ir apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade, tomēr dažas grāmatas vēl trūkst, tāpēc iedzīvotāji aicināti iesaistīties lasītavas papildināšanā un dāvināt Anšlava Eglīša grāmatas. Telpa ir veidota kā grāmata – stāsts bez robežām, pilns humora, neraugoties uz grūtībām meklējot savu pašizpausmes ceļu. Ekspozīcijas dizaina pamatā izmantots “Bauhaus” mākslas virziens. Pētot un iepazīstot Anšlava Eglīša personību, veidojot ekspozīcijas dizaina konceptu neviens cits virziens nebija tik tuvs un atbilstošs, kā “Bauhaus” – nebaidīties no visa jaunā, spēt paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta, eksperimentēt un būt “jaunajam cilvēkam” saskan gan ar Anšlava Eglīša personību, gan “Bauhaus” garu , kuri veidojušies vienlaicīgi. Ekspozīciju iespējams apmeklēt gan individuāli, gan grupās. Vēlams iepriekš pieteikt apmeklējumu mājaslapā https://anslavseglitis.lv/booking.php, sūtot e-pastu – anslavs@sigulda.lv – vai rezervēt apmeklējumu aplikācijā Bookla https://bookla.app.link/ITFmyNlgtlb! Ieeja ir bez maksas. Lai apmeklētu ekspozīciju, jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā, un personu apliecinošu dokumentu. Ekspozīcijā iespējams iegādāties arī izdevumu “Anšlava Eglīša dzīve trijās burtnīcās”, kas tapis sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un kurā aprakstīta Anšlava Eglīša dzīve bērnībā, jaunībā un svešumā. Izdevuma cena ir 6,85 eiro. Anšlavs Eglītis (1906—1993) Rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un korespondents Anšlavs Eglītis dzimis Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas un skolotājas Marijas Eglītes ģimenē. Jau kopš skolas gaitu sākuma veidojies par patstāvīgu, neatkarīgu un radošu personību. Skaistākos jaunības gadus Anšlavs Eglītis pavadīja Inciemā, par ko arī sarakstījis autobiogrāfisku darbu “Pansija pilī”. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, bet 1946. gadā uz ASV. Savu mūža otro pusi pavadīja Kalifornijā. Anšlavs Eglītis pamatoti dēvēts par ražīgāko latviešu trimdas autoru, kopumā autors sarakstījis vairāk par 50 grāmatām. Rakstnieks dažu gadu laikā strauji ienāca latviešu rakstniecībā, valdzinot lasītājus ar neparasti spilgtu un atjautīgu izteiksmi, precīziem raksturiem, kopā savijot smalku psiholoģisku cilvēka raksturojumu ar nemanāmu ironisku piesitienu. Darbojies Holivudas preses grupā „Hollywood press corps”, apmeklējis jaunāko Holivudas filmu pirmizrādes, ticies ar aktieriem un kino industrijas pārstāvjiem un ar jaunumiem kino pasaulē informēja latviešu lasītājus dažās trimdas zemēs. Arī par kino forumiem – Zelta Globuss un Oskars. Vērojumi iestrādāti grāmatā “Lielais mēmais” (1972), tajā atrodamas bagātīgas ziņas par latviešiem un pasaules kino vēsturi. 2018. gadā pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem uzņemta filma “Homo novus” Annas Vidulejas režijā. Ekspozīcijas izveide ir Krimuldas pagasta pašvaldības un Turaidas muzejrezervāta sadarbības rezultāts. Ekspozīcijas dizaina koncepciju izstrādā dizaina birojs “H2E”. Projekts „Rakstnieks Anšlavs Eglītis Inciemā”, Nr. 19-04-AL32-A019.2202-000006, ar Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības un Lauku atbalsta dienesta atbalstu tika realizēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

Activities

Augusta Stallis

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

“Augusta stallis” atrodas savulaik tik zināmās Mālpils dārzniecības teritorijā. Šobrīd saimniecībā atrodas 11 pašu zirgi, kā arī citu īpašnieku zirgi. Saimnieki ir ieguldījuši savu mīlestību un darbu vides sakārtošanā un vēlas dāvāt prieku tiem, kas grib iepazīt un saprast zirgu, saņemot milzīgu mīlestības, prieka un enerģijas devu. Zirgam piemīt tā īpašā enerģija, kas kā ar roku “aizslauka” ikdienas spriedzi. Tu pieej pie zirga, pieglaudies viņam, sajūtot tā īpašo smaržu, ķermeņa siltumu un mieru. Tu izbaudi šeit un tagad burvību, jo ikdienas problēmas palikušas aiz staļļa durvīm. Tu saproti, ka vairs negribi atbildēt uz telefona zvaniem un iedziļināties ikdienas darbos, jo gribi, lai šī kopā būšanas burvība ar zirgiem nekad nebeidzas. “Augusta Stallis” saimniecība uzskatām, ka patiesais ceļš pie zirga mērojams, iepazīstot zirga pasauli. Un to nav iespējams iepazīt, sēžot zirga mugurā. Zirga ikdienas dzīve nav tikai rimta zāles vai siena ēšana, bet gan arī savstarpēju attiecību skaidrošana, rūpes par otru, cilvēka uzmanības “ķeršana” un savstarpējas rotaļas. “Augusta stallis” piedāvā 4 dažādas iespējas doties ceļā pie zirga! “Ceļā pie zirga” īpašais piedzīvojums: -nakšņošana ērtā un labiekārtotā mājoklī; -zirgu vērošana ganībās; -samīļošana un sabužināšana; -zirga SPA rituāls; -došanās zirgu barā un zirgu iepazīšana; -ekskursija un stāsti par zirgiem un zirgu psiholoģiju; -speciālas nodarbības kopā ar brīviem zirgiem (iekļaujot nelielas uzkodas Tev un kārumus zirgiem) Cena: 190.00 EUR “Ceļā pie zirga” SPA rituāls: Ekskursija un aizraujoši stāsti par zirgiem; zirgu psiholoģijas pamati un kāpēc zirgs pasauli uztver kā zirgs. Protams, zirga SPA procedūra, sabužināšana, samīļošana, nodarbība ar brīvu zirgu, došanās zirgu barā un zirgu iepazīšana. Cena: 1 cilvēks – 1 stunda – 45.00 EUR (nelielas uzkodas un kafija/tēja iekļautas cenā). “Ceļā pie zirga” individuālās nodarbības: Individuālās nodarbības tiem, kas vēlas iepazīt zirgu, saprast tā uzvedību, psiholoģiju un rast īpašu kontaktu ar zirgu. Kā arī, ja vēlies uzzināt, kas nepieciešams laimīga zirga dzīvei un kā maksimāli draudzīgām metodēm audzināt drošu un ar cilvēku mijiedarboties gribošu zirgu. Programma vairāk piemērota cilvēkiem, kas vēlas iegādāties zirgu vai kuriem jau ir zirgs, bet nav atbilstošu zināšanu vai vēlas gūt papildus pieredzi. Cena: 1 cilvēks – 1 stunda – 60 EUR (nelielas uzkodas un kafija/tēja iekļautas cenā), ja rezervē nodarbības līdz 3 stundām, tad stundas cena ir 55.00 EUR. Labiekārtota dzīvokļa īre: “Augusta Stallis” teritorijā, 2 personām. Naktsmītnē pieejama neliela virtuve, dušas telpa un ērta divguļamā gulta. Liels logs ar skatu ganībām un terase. Cena: 80 EUR (iebraukšana no 15.00 un izbraukšana līdz 12.00).

Activities

Baltais flīģelis

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Oriģināla būve, kas ir celta mūzikas instrumenta formā - flīģeļa formā. Viena no zināmākajām koncertzālēm Latvijā, kurā regulāri uzstājās pasaules klases mūziķi. --- Šī oriģinālā celtne, kas atgādina mūzikas instrumentu – baltu flīģeli ar logiem taustiņu formā uz ēkas fasādes – atklāta 2001. gada maijā. Ēkas formas izvēle nav nejauša, jo tieši mūzika ir veidojusi šīs vietas vēsturi. Savas jaunības gadu vasaras te pavadījis izcilais latviešu komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis, diriģents un latviešu nacionālās operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš. Kalniņu ģimene uz Siguldu pārcēlusies 1894. gadā un Šveices ielā 19 dzīvojusi desmit gadus līdz komponista tēva nāvei. Tieši Siguldā tapušas komponista pirmās solodziesmas. Lai arī vēlāk Kalniņa dzīves gaitas aizvedušas viņu uz Pērnavu, Liepāju, Tērbatu, Rīgu, Ņujorku un citām pasaules vietām, Siguldā viņš ik pa laikam atgriezies, lai gūtu iedvesmu savai radošajai darbībai. Dzīvojot Siguldā, Kalniņš izdevis divas klavierdarbu burtnīcas, sarakstījis ap desmit solo dziesmu, no kurām saglabājušās divas. Arī laiks, kas pavadīts Siguldā pēc studijām Pēterburgas konservatorijā bijis ražīgs – sarakstītas ap 20 solodziesmu, izdotas pirmās četras solo dziesmu burtnīcas. Pats komponists vēlāk savās atmiņās raksta: „Paliekošu, dziļu iespaidu uz mani atstāja Sigulda jebkurā gada laikā, un tikai tur es sāku rakstīt ārā, pilnīgi bez klavierēm. Tāpat mani ļoti ietekmēja latviešu dzejnieku skaistie, dziļie dabas dzejoļi, bieži vien dziesmas radās to iespaidā. Ar Niedras un Blaumaņa plāno dzeju grāmatiņu „Ceļa malā” kabatā apkārt klejojot, Siguldas gravās un Gaujas līčos radās toreizējo dziesmu vairums. Vēl atminos vietu, kur komponēju dziesmu „Jau aiz kalniem” – tovakar atrados starp Siguldas pilsdrupām un lielceļu lejā, apmēram kalna vidū, kad brīnišķīgs saules riets lējās pāri koku galotnēm Krimuldas puse, un man likās, ka tālu, tālu kāds dzied.” Pie Alfrēda Kalniņa Siguldā savulaik viesojušies komponisti Emīls Dārziņš, brāļi Jurjāni, Pauls Sakss, Emīlis Melngailis un daudzi citi mākslinieki. Tieši Siguldā Kalniņš sadraudzējies ar nākamo tēlnieku Teodoru Zaļkalnu un viņa brāļiem. Vairākas dziesmas komponists veltījis ievērojamākajai 20. gadsimta sākuma latviešu operdziedātājai Malvīnei Vāgnerei - Grīnbergai, kuras ģimenei piederējušas vasarnīcas turpat kaimiņos Šveices ielā. Mainoties laikiem un varām, savu nosaukumu mainījusi iela, bet ne vietas piederība mūzikai – 1970. gadā toreizējā Imanta Sudmaļa ielā 19 vasarnīca, kurā 1920. gada vasaru pavadījis Alfrēds Kalniņš, tika pārbūvēta par bērnu mūzikas skolu. Jau pieminētais 2001. gads šajā vietā ieskandināja jaunas notis – te tika atklāta Siguldas mākslu skola, kur zem viena jumta darbojās bērnu mūzikas un mākslas skolas, ilgāku laiku arī bērnu bibliotēka. Šobrīd ēkā atrodas gan Mākslu skola, gan koncertzāle „Baltais Flīģelis” ar 250 skatītāju vietām. Koncertzāle savu darbību 2001. gadā uzsāka ar koncertu ciklu „Siguldas mūzikas zvaigznes”, kurā piedalījās siguldieši – mūzikas skolas audzēkņi – pasaules lielāko operteātru solists Egils Siliņš, pianiste Liene Circene, Latvijas Nacionālās operas solists Miervaldis Jenčs, vijolnieks un dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un daudzi citi. Baltajā Flīģelī koncertus sniedzis arī pasaulslavenais mūziķis, vijolnieks Gidons Krēmers.

Activities

Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Salīdzinot ar pārējām trasēm, šī ir unikāla ar to, ka pieejama apskatei un braucieniem ar tūristu atrakcijām. Katru gadu trasē norisinās starptautisku sacensību posmi. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju. 1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē var izbaudīt gan profesionāli sportisti, gan Siguldas viesi. Tieši šī trase ir viena no retajām pasaulē, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, kā arī doties uz skatu platformu 6. stāvā, lai pašu acīm ieraudzītu krāšņo un vareno Gaujas senieleju. Vasaras mēnešos nedēļas nogalēs tiek organizēti nobraucieni ar vasaras bobsleja kamanām un ziemas mēnešos – ar ziemas bobsleja kamanām, vučko un tā saukto tūristu atrakciju “varde”. Trases vēsture sākusi veidoties jau 19. gadsimta beigās, kad kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā izbūvēja 900 m garu ledus ceļu ar vienu virāžu. Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Trasei attīstoties, no ārzemēm sāka ievest arī pirmos bobus, un pēc to parauga vietējie entuziasti uzsāka gatavot kamaniņas paši. Mūsdienu mākslīgās ledus trases projektēšanu veica Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs. Celtniecību veica Sarajevā bāzētā Dienvidslāvijas firma “Graming”. Trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā. Maksimālais iespējamais ātrums 125 km/h. Trase ir piemērota bobslejam, kamaniņu sporta un skeletona sacensību un treniņu rīkošanai. Katru sezonu šeit notiek starptautiska un valsts mēroga sacensības. 2009. gadā Bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” tika atklāta mākslīgā ledus starta estakāde – viena no mūsdienīgākajām un kvalitatīvākajām pasaulē, ļaujot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām. Trases parametri: Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir starptautiskas klases kombinētā trase ar mākslīgā ledus segumu Trases garums: 1200 m vīriešu starts, 1000 m sieviešu starts Augstuma starpība: 111.5 m vīriešu starts, 100 m sieviešu starts Kritums: 9.3 % no vīriešu starta Kopējais virāžu skaits: 16 Starta pozīcijas: 4 Maksimālais ātrums: 125 km/h (vīriešu starts). 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Oskars Melbārdis un Jānis Strenga bobslejā Latvijai izcīnija bronzas medaļu vīriešu divniekos. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju. Sasniegumi – Kopš 2010. gada Sigulda var dēvēt sevi par olimpisko pilsētu. Tieši siguldieši – kamaniņbraucēji brāļi Šici un skeletonists Martins Dukurs, Vankūveras Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas. 2014.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvija izcīnīja četras godalgas: Skeletonists Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu, brālis Tomas Dukurs ieguva ceturto vietu; Latvijas labākā bobsleja pilota Oskara Melbārža vadītais četrinieks ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu izcīnīja sudrabu; Kamaniņu stafetē Latvijas četrinieks brāļi Šici, Elīza Tīruma un Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu; Kamaniņu divnieks brāļi Šici ieguva bronzas medaļu. 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Oskars Melbārdis un Jānis Strenga bobslejā Latvijai izcīnija bronzas medaļu vīriešu divniekos. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju.

Activities

Briežu dārzs, safari parks "More"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Pirmais privātais briežu dārzs Latvijā darbojas kopš 1995. gada. Vairāk nekā 400 dambriežu un Eiropas staltbriežu (baltais un sarkanais) ganās 170 ha lielā aploku teritorijā. Safari parks More piedāvā izzināt savvaļas dzīvniekus - staltbriežus, dambriežus un baltos staltbriežus, pavisam kopā aptuveni 500 dzīvniekus. Šeit brieži pie cilvēkiem jau pieraduši, tāpēc tos ne tikai iespējams redzēt skrienam pār pļavu, bet arī apskatīt pavisam tuvu, pabarot no rokas un arī nofotografēties. Atļauts ņemt līdzi ēdienu briežu barošanai, piemēram, sausu maizīti, burkānus un ābolus. Ir iespējams pirms ekskursijas iegādāties arī briežu speciālo barību. Parkā izveidots īpašs maršruts pastaigai aptuveni stundas garumā un iespējama ekskursija gida pavadībā. Gids dzīvniekus pievilina tuvāk, pastāsta par briežiem, to dzīvi un uzvedību, kā arī ekskursijas beigās dod iespēju apskatīt briežu ragu kolekciju. Kā suvenīrus piedāvājam iegādāties staltbriežu un dambriežu ragus. Tiek veikts dzīvnieku selekcijas darbs. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dzīvnieku apskate apmeklētājiem pieejamajos aplokos. Safari parks “More” piedāvā: Makšķerēšanu saimniecības dīķos. Piknika vietu ar dārza kamīnu un grilu. Iespēju baudīt paša medītu brieža gaļu. Dzīvnieku apskati un barošanu. Selekcionētu dzīvnieku piegādi. Briežu ragu kolekcijas apskati. Iespēju iegādāties ragu suvenīrus. Papildus briežu apskatei iespējams apmeklēt arī Mores kauju muzeju.

Activities

Escape House

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Dārgie piedzīvojumu meklētāji, esiet sveicināti EscapeHouse! Mūsu izveidotā kvestu māja EscapeHouse būs patīkams izaicinājums ikvienam no jums. EscapeHouse vācu militārajā štābā jūs būsiet vieni paši. Pat ierašanās brīdī vienīgais, kas jūs sagaidīs, būs aizslēgtas durvis un jūsu pirmais uzdevums – saprast, kā šīs durvis atvērt, lai iekļūtu telpās. Novēlam jums vispatīkamāko pieredzi! "Fīrera Zudušie Dārgumi" Šis ir ļoti pilnvērtīgs vairākslāņu uzdevums. Jums būs jāatrisina gan pamatuzdevums, kas sastāv no 6 daļām, gan jāatrod slepenā eja, pa kuru izmukt, kad pamatuzdevums būs izpildīts. Atrodamies Siguldā, Vidzemes šoseja 67, ar plašu stāvlaukumu un citiem labumiem. Pirms misijas uzsākšanas izvēlieties savai komandai piemērotāko misijas informāciju un to lejuplādējiet savos telefonos, lai to izmantotu savas misijas laikā. EscapeHouse kvestā uz visu dalībnieku grupu ir jābūt vismaz vienai pilngadīgai un atbildīgai personai, kas spēj izprast un ievērot noteikumus un uzņemties misijas vadību, ja rodas tāda nepieciešamība. Kas attiecas uz dalībnieku vecumu, tad EscapeHouse kvesta risināšanā var piedalīties arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja vien viņiem pašiem ir interese risināt mīklas un meklēt pavedienus. EscapeHouse kvestā bērni līdz 12 gadu vecumam (ieskaitot) misiju var pildīt bez maksas, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgais bērns ir pārī 1+1 ar kādu 18+ gadus vecu dalībnieku, par kuru tiek maksāta dalības maksa. Ja bērnam līdz 12 gadu vecumam (ieskaitot), spēlē līdzi nedodas kāds 18+ gadus vecs dalībnieks, tad šim attiecīgajam bērnam ir jāmaksā par kvesta risināšanu. Ņemiet vērā, ka neatkarīgi no tā, vai kvestā dodas vai nedodas dalībnieki, kuri pakalpojumu saņem bez maksas, maksimālais dalībnieku skaits šajā kvestā saglabājas 15 personas. Iespējamais dalībnieku skaits ir 2-15 personas, bet uzreiz brīdinām, ka brīdī, kad skaitlis tuvojas desmit, telpās sāk palikt diezgan cieši.

Activities

Fischer Slēpošanas centrs

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

ZIEMAS SEZONĀ 1.25 km garā, apgaismotā distanču slēpošanas trase Siguldā ir vienīgā tāda veida saldētā trase Austrumeiropā. Saldējošā sistēma, kura izbūvēta zem trases seguma, ļauj uzturēt sniega segumu un uzsākt slēpošanas sezonu ātrāk,kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos. Centrā pieejama slēpju inventāra noma, slēpju serviss un instruktoru pakalpojumi. VASARAS SEZONĀ Pieejams 1,25 km garš asfaltēts aplis, kas īpaši piemērots rollerslēpotājiem un skrituļslidotājiem, kā arī skriešanai, nūjošanai un velobraukšanai. Servisa ēkā pieejama inventāra noma, ģērbtuves, dušas un sauna, kas lieliski noderēs pēc fiziskām aktivitātēm, kā arī uzkodu un kafijas automāti. Inventāra nomas cenas apskatāmas www.siguldassports.lv Servisa ēkā pieejama slēpošanas, slidu, rollerslēpju, skrituļslidu, elkoņu un ceļgalu aizsargu, ķiveru, kā arī nūjošanas nūju noma. 200 m stadiona aplis piemērots dažādu treniņprocesu organizēšanai, kā arī futbolam un citu sporta spēļu spēlēšanai. Stadiona malā 100 m taisne ar vieglatlētikas segumu (5 celiņi), kā arī tāllēkšanas sektors. Skrituļošana, rollerslēpošana, velobraucieni Asfaltēts ceļa segums 1,25 kilometru garumā un 4 metru platumā sniedz visdažādākās iespējas aktivitātēm gada siltajos mēnešos – skrituļošanai, rollerslēpošanai, nūjošanai, skriešanai vai velobraukšanai. Tehniskais raksturojums: dabisks reljefs ar garenkritumu līdz 18%, lielākais kāpums pa vertikāli – 11 metri, šķērskritums taisnajos posmos – 2,5%, virāžas līdzenos posmos – ar 4% kritumu. Vasaras sezonā individuālam apmeklējumam trase pieejama bez maksas. Lāzerbiatlons Lāzerbiatonā tiek izmantoti ieroči ar lāzertehnoloģiju; tie fiziski neizšauj patronas, bet gan lāzerstaru, kas tiek raidīts uz mērķi. Šādi ieroči ir pilnībā droši, to izmantošanai nav nepieciešami īpaši treniņi vai licences. Šautenes izskatās, sver un darbojas tāpat kā biatlonā izmantojamais aprīkojums.

Activities

Gaisa trošu ceļš

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Siguldas vagoniņš piedāvā braucienu pār Gaujas senleju, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā, iekļaujot Siguldas un Turaidas pili, Krimuldas muižu, kā arī Bobsleja un kamaniņu trasi "Sigulda". Vagoniņš savieno abus upes krastus 1025 metru platumā un 43 m augstumā. Vienā reisā vagoniņš uzņem līdz 14 personām. Vagoniņš var kursēt neregulāri vai būt slēgts pasažieriem, ja: gaisa temperatūra ir robežās no -5ºC līdz +5ºC; gaisa temperatūra ir zemāka kā -20ºC; sniegputeņa laikā; negaisa un spēcīga lietus gāžu laikā. --- Ideja par vagoniņu radās siguldietim Aivaram Janelsītim. Kādā vakarā, kad tilts pār Gauju pēc kara postījumiem vēl nebija atjaunots, viņš sēdēja Gaujas kreisajā krastā - Siguldas pusē - un domāja, kaut viņš kā putniņš varētu pārlaisties pāri uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsu strādāja viņa mīļotā Genoveva. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija apprecējies, kādā žurnālā bija publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. Aivars Janelsītis, strādādams par Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju no 1954. līdz 1974.gadam, sāka saraksti ar trošu ceļu autoru G. Panceluju. Rajona vadībai tika sagatavots priekšlikums par trošu ceļa izbūvi pāri Gaujas senlejai, lūgts atbalsts republikas līmenī Ministru kabinetam, gatavots projekts, Siguldas 750 gades jubilejā uzņemta gruzīnu delegācija, un gruzīni paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas. Tomēr darbi 1961. gadā tika apstādināti un atsākās tikai 1965. gadā. Trošu ceļa mehānisms tika izgatavots Ļeņingradā, Krievijā, savukārt vagoniņš ar 22 cilvēku ietilpību - Rīgas Vagonu rūpnīcā. Lai taptu trošu ceļš, pie tā strādāja vairāk nekā 200 cilvēku. Tehnisko projektu vien izstrādāja 20 cilvēki. 1969.gada sākumā, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār senleju tika svinīgi atklāts. Nesošā trose bez vidus atbalsta savieno Gaujas senielejas krastus starp Siguldu un Krimuldu apmēram 43 metru augstumā virs upes. Pirmajā gadā vagoniņš pārvadāja 270 000 pasažieru, viņu vidū bija gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Arī turpmākajos gados vagoniņa pasažieru skaits sasniedza gandrīz 300 000 cilvēku gadā, kļūstot ne tikai par Siguldas simbolu, bet arī par ļoti iecienītu tūristu apmeklējuma objektu. Aplēses liecina, ka pirmo 40 vagoniņa pastāvēšanas gadu laikā ar to braukuši apmēram 6 miljoni cilvēku. No vagoniņa paveras izcila ainava uz Gaujas senleju, trim viduslaiku pilīm – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, Bobsleja trasi un, protams, arī Gaujas tiltu. Vagoniņš kalpo par unikālu satiksmes līdzekli, tas kursē pēc noteikta grafika un vizina pasažierus pāri ielejai vidēji reizi pusstundā. Vasaras sezonā ekstrēmāku izjūtu cienītāji var pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā un braucienā ar atrakciju Zērglis. Šobrīd Siguldas vagoniņs ir populārs tūrisma objekts, kas piesaista ceļotājus gan no Latvijas, gan visas pasaules, veicot pārbraucienus katru dienu.

Activities

Golfs Reiņa trasē

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Siguldas 9 bedrīšu golfa laukums Reiņa trasē piedāvā bērnu un jauniešu golfa skolu Siguldā. Siguldas 9. bedrīšu golfa laukums Reiņa trasē. Reiņa trases golfa skola (Reiņa trases Junioru programma) ir pirmā bērnu un jauniešu golfa skola Siguldā – iespēja apgūt golfa spēles iemaņas draudzīgā un interesantā vidē! Reiņa trase sadarbībā ar Latvijas Golfa Federāciju 2010. gada jūnija sākumā izveidoja “Reiņa trases Junioru programmu”, kuras galvenais mērķis ir golfa spēles popularizēšana bērnu un jauniešu vidū, nodrošinot tiem pieejamus treniņu apstākļus, kā arī gatavot kandidātus Latvijas Jauniešu un Junioru izlasēm. Audzēkņi tiek nodrošināti ar inventāru un lielisku treniņa bāzi. Pieejami Zaļās kartes (Green Card) kursi- iesācējiem ir iespējams apgūt golfa spēli, noteikumus, etiķeti un iegūt golfa „Zaļo karti”, kas nodrošinās iespēju spēlēt uz visiem Latvijas golfa laukumiem. Iespējama arī inventāra noma un apmācība, gan tiem, kas vēlas pirmo reizi pamēģināt golfa spēli, gan tiem, kas izlēmuši nodarboties ar šo sporta veidu profesionāli. Siguldas apkārtnē un GNP (Gaujas Nacionālajā parkā) šis ir vienīgais golfa laukums.

Activities

Gumijlēkšana

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Ekstrēmo sajūtu cienītājiem ir iespējams pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā. Gaisa trošu vagoniņš apstājas tieši Gaujas vidū, lai lēkšana ar gumiju radītu maksimālu adrenalīnu. Gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, neparastākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 20-tajā gadsimtā. Pirmais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā. Pirmie lēcieni ar gumijām Latvijā notika 1989.gadā. Toreiz gumijas bija izgatavotas, sagriežot strēmelēs automašīnu riepu kameras un sapinot tās pīnēs. Nedaudz vēlāk saviem treniņiem tās sāka izmantot kaskadieru grupas “Kurbads” dalībnieki, lēkājot no Gaujas tilta Siguldā. Popularitāti šī nodarbe sāka iegūt pēc 1992.gada 10.maija, Ivara Beitāna lēciena no 50 m augstā ceļamkrāna pie Latvijas Nacionālās Operas Rīgā. Latvijas gumijlēcēju klubs, kurš dibināts 1994.gadā, ir izstrādājuši Gumijlēkšanas tehniskās drošības sistēmu, ko apstiprinājuši eksperti. Siguldas gumijlēkšanas tehnoloģijas un inventārs ir izstrādāts stingri ievērojot alpīnisma un bīstamo iekārtu standartus ar 7-20 reižu drošības rezervi. Kopš 1992. gada jau vairāk nekā 100 000 cilvēki ir izlekuši ar gumiju no vagoniņa.Ekstrēmo sajūtu cienītājiem ir iespējams pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā. Gaisa trošu vagoniņš apstājas tieši Gaujas vidū, lai lēkšana ar gumiju radītu maksimālu adrenalīnu. Gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, neparastākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 20-tajā gadsimtā. Pirmais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā. Pirmie lēcieni ar gumijām Latvijā notika 1989.gadā. Toreiz gumijas bija izgatavotas, sagriežot strēmelēs automašīnu riepu kameras un sapinot tās pīnēs. Nedaudz vēlāk saviem treniņiem tās sāka izmantot kaskadieru grupas “Kurbads” dalībnieki, lēkājot no Gaujas tilta Siguldā. Popularitāti šī nodarbe sāka iegūt pēc 1992.gada 10.maija, Ivara Beitāna lēciena no 50 m augstā ceļamkrāna pie Latvijas Nacionālās Operas Rīgā. Latvijas gumijlēcēju klubs, kurš dibināts 1994.gadā, ir izstrādājuši Gumijlēkšanas tehniskās drošības sistēmu, ko apstiprinājuši eksperti. Siguldas gumijlēkšanas tehnoloģijas un inventārs ir izstrādāts stingri ievērojot alpīnisma un bīstamo iekārtu standartus ar 7-20 reižu drošības rezervi. Kopš 1992. gada jau vairāk nekā 100 000 cilvēki ir izlekuši ar gumiju no vagoniņa.