Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti ir avotu sakopojums Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem --- Mežmuižas avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Domājams, ka agrāk šeit ir Silciema pieledāja sprostezera senkrasta nogāze. 1977. gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī un īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes. Allažu dabas takas 2001. gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000. Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens tecēja no dīķa dambja pa koka tekni jeb sili uz Kaļķugravas dzirnavu ratu. No šūnakmens veidotās dzirnavās ir strādājis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēva brālis.
Ceļā no Turaidas uz Raganu atrodas Krimuldas baznīca, kura bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Arī savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās īstā bagātība ir daudzie notikumi, kas saistās ar šo vietu. Blakus baznīcai atrodas Kubeseles pilskalns, kurā uzcelta mācītājmuiža. Pilskalna pakājē atrodas kalniņš, kuru dēvē par Kaupo kapa vietu, lai gan ticams, ka Kaupo apglabāts pašā baznīcā. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1205. gadā priesteris Alobrants uzceļ baznīcu lībiešu apdzīvotajā Kubeselē, nodedzinātās Kaupo pils tuvumā. No baznīcas 1613. gadā bija palikušas tikai četras sienas. Atjaunošanas darbi uzsākti 1643. gadā un 1699./1701. gadā. Līdz 17. gs. otrai pusei baznīcas arhitektūra bija vienkārša: ar sarkanajiem dakstiņiem klātiem divslīpju jumtiem segta celtne ar nelielām , dziļām logailām. 17. gs. beigās zvans karājies kādā vītolā uzkalniņā blakus baznīcai. Tikai 1699. gadā meistars Vēde uzcēla tālaika Vidzemes lauku baznīcām tik raksturīgo nelielo jomtgales tornīti, kuru rotāja lode un gailis. 18. gs. uzcēla mācītājmuižu. Plašāka pārbūve notika 1865. gadā. 1902./1905. gadā koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis, pēc Augusta Reinberga projekta. I Pasaules karā tornis sašauts, atjaunots 1924. gadā. Indriķa hronikā minēts, ka Kaupo ir apglabāts Kubeselē. Saskaņā ar nostāstiem tas varētu būt vai nu pie Krimuldas mācītājmuižas vai pašā Krimuldas baznīcā. Svētdienās plkst. 12.00 – Dievkalpojums. Sestdienās plkst. 19.00 – Kontemplatīvais Dievkalpojums ar Svētā Vakarēdiena sakramentu.
Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, laidars, Šveices māja u.c. Jau 95 gadus muižā darbojas rehabilitācijas iestāde, kas piedāvā arī nakšņošanas iespējas. Muižas viesiem pēc iepriekšēja pieteikuma tiek piedāvātas augļu un ziedu vīnu degustācijas. Netālu atrodas viduslaiku pilsdrupas. --- Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsētiņa. Tā izvērtusies par novada centru un bijusi pat lielāka par pretējā ielejas krastā esošo Siguldu. Par feodālu īpašumu un patstāvīgu saimniecisku vienību Krimuldas muiža kļuva drīz pēc 1566. gada. Veidojoties muižai, jauns saimnieciskais centrs tika būvēts pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts, Johans Georgs Līvens. Stāsta, ka grāfs muižu nolūkojis tāpēc, ka ticējis, ka šī vieta vēsturiski saistīta ar seno lībiešu vadoni Kaupo, kuru Johans Līvens uzskatījis par Līvenu dzimtas ciltstēvu. Firsts Johans Līvens Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to romantisku ainavu parku. Pils celta kā izmēros neliela ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu, ko rotā masīvs četru kolonnu portiks, un simetriskiem to ietverošiem vienstāva spārniem. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā. Pa ceļam uz Velnalu meža ielokā apskatāma neliela ēka, kas kādreiz saukta par Parka māju – tā celta 1904. gadā kā muižas parka uzrauga namiņš. Šodien ēku pazīstam kā Mednieku namiņu, kas savu pašreizējo nosaukumu ieguvis pēc 1976. gadā šeit izvietotās medību trofeju izstādes. Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, kas paredzēja muižu īpašumu atsavināšanu to īpašniekiem un sadalīšanu sīkākās daļās jaunsaimniekiem. 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija. Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, te piedāvā naktsmītnes gan viesnīcas, gan hosteļa tipa apartamentos. Papildus ir iespēja kopā ar muižas vīndari izzināt mājas vīna gatavošanas noslēpumus un degustēt vīnu, kas pagatavots no dažādām ogām.
Kultūras centrs "Siguldas devons" tika atklāts 2018.gada 14.septembrī pēc vērienīgas rekonstrukcijas. Ēka nosaukta par godu periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos uz laiku laikiem ierakstījis maģisku kodu no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. --- Kultūras centra "Siguldas devons" fasādes dizainā izmantoti dekoratīvi paneļi, kuru apdrukā redzams smilšakmens atsegumu raksts no Velnalas klintīm, kur visbagātīgāk saglabājušās devona zivju un floras fosīlijas. Devona perioda iezīmes devušas nosaukumus arī kultūras centra zālēm: "Radix" (lielā zāle, latīniski – sakne), "Silva" (mazā zāle, latīniski – mežs) un "Digiti" (kinozāle, latīniski – pirksti). Zāļu nosaukumi atgādina par devona laikmeta norisēm, kas būtiski ietekmējušas pasaules evolūciju. „Devons ir veiksmes laikmets. Varens periods, kad no jūras dzelmes iznirst zeme un rodas arvien vairāk dzīvības. Devons maina pasauli un urda mainīties. Atjaunojot kultūras centru un sniedzot tam nākamības elpu, esam liecinieki, kā vakardiena pārtop rītdienā. Reizēm pēc lietus pie Gaujas varam atrast izskalotas bruņuzivju fosīlijas un sajust tālā devona elpu savā saujā. Ja devona laikmetā augi ieguva saknes, zeme ieguva mežus un zivīm attīstījās kauli, ticu, ka „Siguldas devons” būs vērtīgs ieguldījums Siguldas nemitīgi mainīgajā kultūras dzīvē. Gluži kā mazās smilšu un mālu daļiņas nu tapušas par sārtiem un zeltainiem smilšakmens iežiem, novēlu visiem šajā mājā augt garā un sniegumā stiprākiem, lai devonā katra diena ir lēciens,” atklāšanas pasākumā sacīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Kultūras centra ēka būvēta 1962.gadā. Pēc vērienīgās pārbūves telpas kļuvušas plašākas, mūsdienīgākas, daudzfunkcionālas, tās aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām. Pārbūvētajā ēkā ir izcila akustika ar mazu reverberācijas laiku, tāpēc centra zāles ir lieliski piemērotas koncertiem ar apskaņošanu. Te būs iespējams veikt augstvērtīgus audio ierakstus un pat tiešraides no kultūras notikumiem. Latvijas atzītākie skaņas eksperti Andris Ūze un Krišjānis Geidāns norāda, ka kultūras centrā uzstādītais „Meyer Sound” ir viens no pasaulē populārākajiem apskaņošanas sistēmu zīmoliem, kura aprīkojumu izmanto daudzi pasaulē atzīti mākslinieki un rokgrupas. „Siguldas devonā” ir uzstādīta šobrīd jaunākā apskaņošanas sistēmas modifikācija. Tās galvenā priekšrocība – pastiprinātā skaņa tiek maksimāli pietuvināta dabīgai skaņai, turklāt sistēma ir viegli saprotama un vadāma. Šīs apskaņošanas sistēmas vecākas versijas uzstādītas arī citur Latvijā. Visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet "Radix" zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Ar kvalitatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem nokomplektēta arī "Digiti" zāle, kurā norisināsies mazākas formas koncerti, izrādes vai kino seansi. Domājot par energoefektivitāti, būve ir aprīkota ar ēkas vadības sistēmu, kas automātiski regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma un kondicionēšanas iekārtas. Izmantojot šo sistēmu, ir iespējams nozīmīgākos enerģijas patērētājus – aukstuma staciju, siltummezglu, ventilācijas iekārtas – regulēt atbilstoši nepieciešamībai, būtiski palielinot ēkas energoefektivitātes līmeni.
"River Adventures" laivu noma piedāvā jaunus un kvalitatīvus peldlīdzekļus (kajakus, kanoe, SUP dēļus) no pasaulē labākajiem ražotājiem un aizraujošus maršrutus Gaujas skaistākajos posmos. Sev ko piemērotu atradīs gan ģimenes ar bērniem, gan aktīvas atpūtas piekritēji, gan vienkārša, relaksējoša brauciena baudītāji. “River Adventures” piedāvātie laivu maršruti pa Gauju ir ļoti dažādi gan pēc ilguma, gan sarežģītības pakāpes. Var pavadīt četras vai piecas stundas, baudot kādu aptuveni 15–25 km garu Gaujas posmu starp Cēsīm un Siguldu, bet var arī uz upes pavadīt divas dienas, nobraucot visu maršrutu starp abām pilsētām. Visiem maršrutiem uzņēmums nodrošina pārdomātu augstas klases servisu. Tā ir braucējiem vispiemērotāko laivu un airu izvēle, drošai un komfortablai braukšanai nepieciešamais aprīkojums, ērta laivu rezervēšana tiešsaistē, kā arī pieredzējušu instruktoru un servisa komandas atbalsts. Rezervētās laivas un visu laivošanai nepieciešamo inventāru “River Adventures” darbinieki noliktajā laikā nogādās brauciena sākumpunktā, bet pēc brauciena sagaidīs beigu punktā un aizvedīs laivotājus atpakaļ pie auto. Tāpat laivošanai palīdzēs sagatavoties zinoši instruktori.
Latvijas Pērles pirmsākumi meklējami jau 2011. gadā, kad tā darbojās, kā tagad moderni saka, “POP-UP” režīmā. Priecēja vietējos ogrēniešus, palīdzēja sagādāt sirsnīgas dāvanas svētkos. Latvijas Pērles pirmais veikaliņš Ogrē tika atvērts 2015. gadā. Tikai nieka 16 kvadrātmetros tika ietilpināti skaisti, latviski mūsu vietējo radītāju darbi. Latvijas pērles dāvanas sastopamas arī e-vidē. Interneta veikalā var atrast Latvija radītas dāvanas gan sev, gan saviem tuvajiem. Komandas darbinieki ir priecīgi un gandarīti, ka veikala sadarbības partneri, piegādātāji, vietējie mazie ražotāji ir spējuši augt kopā ar veikalu. Tikai plecu pie pleca esot visus šos gadus kopā strādājuši, lai sasniegtu iecerēto. 2020. gads Latvijas Pērlēs ir bijis lielu izaicinājumu pilns. Uzsāka savus pirmos soļus ražošanā. Tautās laiž dizaina produktus tādus kā: lina kleitas, apdrukātus porcelāna šķīvjus, džemperus gan maziem, gan lieliem, alus kausus un citus labumus. Veikals turpina augt un Latvijas Pērles galvenā misija ir būt par tiltu starp Latvijas mazo ražotāju un pircēju. Komanda svēti ticam, ka darbs, ko dara ir jēgpilns, ka tam ir liela vērtība. Atbalstot vietējo ražotāju, komanda ne tikai atbalsta līdzcilvēku sev blakus, bet arī saglabā tīrāku vidi, nevedot preces no tālām zemēm, kopīgi sildot ekonomiku, ļaujot strādāt, radīt, sapņot un savus sapņus piepildīt vietējiem cilvēkiem un viņu ģimenēm.
Ja trūkst adrenalīna vai vienkārši vēlies sevi neparasti izklaidēt, tad pieņem Lāzertag izaicinājumu! Šī komandas spēle aizraus ikvienu, turklāt tā lieliski saliedē kolektīvu - tikai kopējiem spēkiem jūs spēsiet paveikt spēles misiju! Spēļu poligons atrodas Siguldā bijušās bruņoto spēku daļas teritorijā, kurā ir saglabājušies visi apstākļi aizraujošu spēļu rīkošanai ar plašu kaujas arsenāla izvēli. Šis ir vienīgais specializētais lāzertag poligons Baltijas valstīs. Visi ieroči ir apgādāti ar elektroniku, kura lieto infrasarkanos starus, kas padara spēli drošu visiem spēles dalībniekiem. Komanda var izvēlēties kaujas teritoriju un ieroci katram spēlētājam. Profesionāli instruktori veiks apmācību un parādīs apvidu, lai komandas Poligonā pavadītajā laikā varētu gūt maksimāli daudz emociju un adrenalīna. Lāzerkaujā labprāt piedalās gan izturīgi un garā stipri vīri, gan arī sievietes un bērni. No spēlētāja tiek prasīta laba reakcija un koncentrēšanās spēlei, bet galvenais – vēlēšanās. Lāzerkauja kļūs par neaizmirstamu spēļu kauju, kura iespiedīsies atmiņā kā izklaidējošs svētku pasākums vai vienkārši aizraujoši pavadīts laiks kopā ar draugiem un kolēģiem.
Lēdurgas Dendroparka vēsture Paralēli kolhoza “Lēdurga” dārznieka darbam 1973. gada pavasarī Arvīds Janitens saimniecības maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāk stādīt kokus, krūmus un ziemciešu puķes. Visu, kas Lēdurgā var augt. Mēģinot, zaudējot, iegūstot un mācoties no savām un citu kļūdām. Ap 1993. gadu Nacionālā botāniskā dārza dendrologi prof. R Cinovska vadībā Lēdurgas Dendroparkā konstatēja 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes. Domājams, ka tas nav viss un tagad taksonu skaits varētu pārsniegt tūkstoti. Lielākais nevalstiskas cilmes kokaugu krājums Latvijā. Lēdurgas Dendroparks ir viena cilvēka mūža darbs, ilgu laiku bez pastāvīgiem palīgiem un pa laikam nesaprasts un apšaubīts. Ap 1999. gadu A. Janitenam parka uzturēšanas darbos sāk palīdzēt Karoļa Treija ģimene un turpina parka apsaimniekošanu līdz 2011. gadam. Veselu gadu parks paliek bez saimnieka. 2012. gada nogalē Krimuldas novada domē tiek pieņemts lēmums izveidot Lēdurgas Dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību un 2013. gada februārī tiek atjaunota parka darbība. Gadu gaitā Lēdurgas Dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu. To apmeklē tūkstoši bērnu un pieaugušu tūristu un interesentu. Šeit atrodams neizsmeļams materiāls kokaugu pētniekiem, jo Lēdurgā sekmīgi aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu.
Mālpils muiža ir izcils 19. gadsimta klasicisma arhitektūras piemineklis – plašs baroka stila parks, gleznaina dabas ainava, dīķis, kurā čalo strūklaka un zied ūdensrozes. Mālpils muižā ierīkota luksus klases dizaina viesnīca un atrodas viens no labākajiem restorāniem Latvijā. Muižas greznās zāles un halles ir lieliski piemērotas kāzām, īpašām svinībām, kā arī semināriem un banketiem. Šī ir vieta izsmalcinātas gaumes un augstas kvalitātes cienītājiem, kuri vēlas baudīt nesteidzīgu atpūtu, vienlaicīgi gūstot prieku no apkārt esošajām mākslas un vēstures vērtībām. Mālpils muižas Kungu mājā iekārtota dizaina viesnīca ar 22 izsmalcinātiem numuriem. Katrs viesu numurs ir ar individuāli veidotu dizainu. Šeit mūsdienīgais sastopas ar senatnīgo un modernais harmoniski savijas ar klasiskām vērtībām. Muižā pieejami – 6 augstākās klases numuri, 9 divvietīgas dizaina istabas, 1 ģimenes numurs, un muižas mansarda stāvā starp simtgadīgām ozolkoka sijām, romantiskā lauku stilā ir ierīkotas 6 mājīgas economy klases istabas.
Siguldas Pils kvartāla darbnīca MyDesignPictures ir radoša telpa, kur tiek radītas unikālas, rokām veidotas pastkartes, kartiņas, iesaiņošanas materiāli un citi dizaina izstrādājumi. Šeit apvienojas māksla un dabiskie materiāli, lai radītu romantisku, dabiski elegantu atmosfēru. Ikviens apmeklētājs var iepazīties ar mākslinieces zīmējumiem un iegādāties īpaši radītus, ekoloģiskus papīra izstrādājumus. "...tās ir augstas kvalitātes, mākslinieciskas un ļoti romantiskas, dabīgas pastkartes un kartiņas, iesaiņošanas papīri un citi papīra izstrādājumi, kas radīti Latvijā, Siguldā. Zīmējumi, gleznas, ilustrācijas es radu, galvenokārt izmantojot tinti un akvareļus. Visas kartiņas un iesaiņošanas papīri ir drukāti uz dabīga, videi draudzīga, matēta dizaina papīra, taču daži no iepakošanas papīriem ir drukāti uz pārstrādāta kraftpapīra. Es pieņemu, ka dabīgais papīrs, ko izmantoju, apvienojumā ar maniem romantiskajiem zīmējumiem un ilustrāciju stilu, rada to īpašo sajūtu, kas raksturīga senajiem laikiem, kad cilvēki biežāk rakstīja pastkartes un kartiņas. Šobrīd man ir vairāk nekā 80 dažādi dizaini, gan mazi florāli, gan botāniski zīmējumi, gan Ziemassvētku kartiņas, iesaiņošanas papīri, dāvanu etiķetes un uzlīmju komplekti, kā arī romantiskas, florālas apsveikuma kartiņas ar manām mīļākajām rozēm, peonijām un lauku ziediem. Es ļoti ceru, ka maniem darbiem ir garīgums un dabīgā, dzīvā sajūta, kas padara tos atšķirīgus un īpašus." - Agnese Grīnberga Darba laiks: Pirmdiena 11.00 - 16.00 Otrdiena 10.30 - 16.00 Trešdiena 10.30 - 16.00 Ceturdiena 10.30 - 16.00 Piektdiena 10.30 - 16.00 Sestdiena Slēgts Svētdiena Slēgts
Piedzīvojumu parkā “Kaķīškalns” ir septiņas pēc grūtības pakāpes atšķirīgas trases. Katra trase sākas un beidzas uz zemes kā arī katras trasas pēdējais šķērslis ir nobrauciens ar speciālu skrituli pa trosi. Šķēršļu augstums virs zemes ir no 1 līdz 25 metriem. Visi trašu starta, finiša un starpfiniša punkti ir savienoti ar gājēju takām, kur izvietotas informatīvas norādes. Zaļā trase Trase veidota nelielā augstumā virs zemes ar salīdzinoši īsiem un viegli pārvaramiem šķēršļiem, tāpēc tā vairāk piemērota iesācējiem un bērniem. Neskatoties uz to, šī trase ir obligāta katram parka apmeklētājam pirms došanās nākamajās trasēs, jo šajā daļā katru dalībnieku trasē uzrauga parka darbinieks, kurš pārliecinās par drošības noteikumu ievērošanu. Šajā trasē drīkst doties, ja ar izstieptām rokām var aizsniegt 140cm. Zaļā + trase Šī trase ir veidota mazliet interesantāka un sarežģītāka nekā Zaļā jeb iesildīšanās trase. Tā piemērota iesācējiem un bērniem, kuri ir pārvarējuši pirmo trasi un grib izbaudīt vēl kādus sarežģītākus šķēršļus, bet auguma dēļ nevar doties pārējās trasēs. Šajā trasē drīkst doties, ja ar izstieptām rokām var aizsniegt 140cm. Lai dotos pārējās trasēs, ar izstieptu roku ir jāaizsniedz 160cm. Dzeltenā trase Dzeltenā trase paredzēta bērniem, kuriem augums vai vecums vēl liedz doties pārējās parka trasēs. Šajās trasēs tiek izmantots speciāls bērniem paredzēts aprīkojums ar viegli attaisāmām drošības karabīnēm. Tas ir vairāk kā atrakcijas sastāvdaļā bērniem nekā reāla nepieciešamība, jo trases augstums virs zemes ir no 0,5 līdz 1 metram. Trasē vecākiem ir iespēja pavadīt bērnus, ejot blakus šķēršļiem un sniedzot nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Zilā trase Šī trase jau ir nedaudz sarežģītāka un šķēršļi izvietoti lielākā augstumā virs zemes. Arī šī trase ir vēl salīdzinoši viegla un neprasa pārāk lielu fizisko piepūli. Sarkanā trase Sarkanajā trasē šķēršļi jau ir izvietoti lielā augstumā un prasa lielāku fizisko piepūli, drosmi un līdzsvara sajūtu. Lai dotos šajā trasē, dalībniekiem ir jābūt sagatavotiem iepriekšējās trasēs. Melnā trase Radīta sportiskas dabas cilvēkiem, kuri vēlas vairāk emociju un fiziskas aktivitātes. Šajā trasē šķēršļu stiprinājumi un drošības troses nav tik stingri nostieptas un līdz ar to līdzsvaru saglabāt ir daudz grūtāk. Trases noslēgumā ir gandrīz 100 metru garš nobrauciens pāri “Kaķīškalna” slēpošanas trasei. Baltā trase Lai dotos šajā trasē, ar izstieptām rokām ir jāaizsniedz 180cm. Baltā trase tika radīta, lai izvairītos no sastrēgumiem melnajā trasē. Pēc grūtības pakāpes tā ir Sarkanās un Melnās trases apvienojums ar dažiem ļoti grūtiem šķēršļiem. Trases ir kā radīta, lai pārbaudītu savu izturību, spēku un līdzsvara sajūtu. Nepilngadīgās personas var doties trasēs tikai kopā ar pieaugušo/pieaugušā pavadībā. Pirms došanās parkā ir jāparaksta līgums.
Baltijā lielākais brīvdabas piedzīvojumu parks izklaidēs visu ģimeni! Te atradīsiet šķēršļu trasi kokos, batutu parku, milzu šūpoles, katapultu un citas atrakcijas. Parkā atrodas rodeļu trase, kas ir izvietota uz vienas no stāvākajām nogāzēm Latvijā. Tarzāna Trases Tarzāna šķēršļu parks sastāv no 11 trasēm un vairāk kā 140 dažādiem kokos izvietotiem šķēršļiem, kas atrodas līdz pat 20 metrus virs zemes. Piedzīvojumu parka izvietojums Gaujas ielejas nogāzē ļaus izbaudīt lieliskas dabas ainavas. Interesanti būs gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem, jo trases ir pielāgotas dažādām grūtības pakāpēm. Tīklu parks Tīklu parks sastāv no 4 tīklu laukumiem, kuros var izlēkāties un rotaļāties ar lielajām bumbām, mīkstajiem klučiem un šūpoties tīklu šūpolēs. Labirints un tīklu tuneļi aizved uz atraktīviem namiņiem 6m augstumā. Mazākos apmeklētājus īpaši iepriecinās bumbu baseini! Batutu parks Brīvdabas batutu parks ir jautra izklaide gan bērniem, gan pieaugušajiem! Batutu parka izmērs ir 240 m2 un tas vienlaicīgi spēj uzņemt 35 lēkāt gribētājus. Ir arī sporta batuts, kurš ir daudz atsperīgāks par parastajiem, basketbola grozi ,kur ikviens var triekt bumbu grozā no augšas. Horizontālie batuti un batutu celiņi. Rodeļu Trase Trase darbojas uz amerikāņu kalniņu principa un ļauj attīstīt ātrumu līdz pat 40km/h. Trakais Rotors Zeme – debess – zeme .. vējš .. saule .. daba … adrenalīns un jautrība gan pieaugušajiem, gan bērniem. Kameršļūkšana Atrakcija gan pieaugušiem, gan bērniem, kur šļūkšanai pa mākslīgā seguma trasi tiek izmantotas speciālas kameras. Bērni, kas jaunāki par 7 gadiem, kamerā drīkst braukt tikai kopā ar pieaugušo. Milzu Šūpoles Tarzāna Milzu šūpolēs cilvēks tiek iestiprināts drošības jostās, atvilkts 14 m augstumā un palaists vaļā ļaujot izbaudīt brīvo kritienu un iespaidīgu izšūpošanos. Katapulta Izbaudi paātrinājumu un uzlido debesīs, kam sekos atrašanās bezsvara stāvoklī, brīvais kritiens atpakaļ un šūpošanās gumijās. Lidojuma augstums 20 metri. Safari parks Minisafari – piedzīvojums pašam ar savu auto izbraukt caur dubļiem un peļķēm. Piemērots bērniem no 3 gadu vecuma. Bērnu Autoskola Autoskolā bērni brauc ar mazām mašīnītēm pa mazām ieliņām, kas aprīkotas ar ceļa zīmēm un gājēju pārejām. Bērnu Elektrokartingi Elektrokartingu līkumotais aplis atgādina īstu sacīkšu trasi! Kartingi attīsta ātrumu līdz 15 km/h un ir paredzēti bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam. Bamperlaivas Bamperlaivas ir aizraujoša izklaide gan lieliem, gan maziem! Riņķo pa ūdens virsmu vai sarīko ūdens kaujas 300 m2 plašajā baseinā!
