Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Laivošanas maršruti Siguldas apkaimē ietver skatus uz stāvajiem Gaujas senielejas krastiem, smilšakmens atsegumiem un alām, Siguldas vēsturisko tiltu, tālumā redzamo Turaidas pils torni un citiem apskates objektiem. Gaujas abos krastos ir vairākas ūdenstūristu apmetnes, kurās ir pieejamas gan ugunskura, gan telšu vietas. Cena: laivu noma sākot no 30.00 EUR.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Laivu noma "Peldam" piedāvā piedāvā kanoe, kajaku un gumijas laivu nomu, laivošanai pa Latvijas skaistākajām upēm - Gauju, Braslu, Salacu. Jūsu rīcībā būs divvietīgas, trīsvietīgas kanoe laivas, divvietīgi kajaki un divvietīgas, četrvietīgas gumijas laivas. Mājas lapā apskatāmi dažādi pieejamie maršruti un aptuvenais laivošanas ilgums.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Laivu noma "Peldam" piedāvā piedāvā kanoe, kajaku un gumijas laivu nomu, laivošanai pa Latvijas skaistākajām upēm - Gauju, Braslu, Salacu. Jūsu rīcībā būs divvietīgas, trīsvietīgas kanoe laivas, divvietīgi kajaki un divvietīgas, četrvietīgas gumijas laivas. Mājas lapā apskatāmi dažādi pieejamie maršruti un aptuvenais laivošanas ilgums.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Ielejas apmeklējums būs īpašs piedzīvojums neskartās dabas baudītājiem. Mežonīgajos upītes krastos paslēpušās iespaidīgas smilšakmens klintis, alas un nišas. Lorupes ielejas takas dabā nav marķētas. Nelielā Lorupes upīte plūst pa dziļu ieleju, ko stāvo krastu dēļ nereti dēvē arī par gravu. Ielejas nogāzēs atsedzas smilšakmeņi. Pāri Lorupes ielejai uz Vidzemes šosejas 1978. g. uzbūvēts viadukts, kas dublē veco - cauri ielejai izbūvēto ceļu.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts. Šveices ielas 17 un 17b namu reiz apsaimniekojusi slavenā operdziedātāja Malvīne Vīgnere – Grīnberga, kas 1930. gadā te atklāja savu atpūtas namu “pansiju - sanatoriju”. Tā laika prese raksta, ka nams ierīkots ļoti labi un atstāj patīkamu iespaidu. Siguldiešu atmiņas glabā stāstus, ka dziedātājas pansiju iecienījuši mūziķi. Pansija bijusi ar pilnu uzturu, un vietējie varējuši nopelnīt, pārdodot atpūtniekiem ogas. Ziemā Grīnberga kundze pasniegusi dziedāšanas stundas, rīkojusi vakarus ar savu audzēkņu piedalīšanos. 1935. gadā Grīnberga kundzes īpašumā telpas iznomāja Latvijas Sarkanā krusta Siguldas nodaļa, kas te atvēra Bērnu veselības kopšanas punktu. Malvīne Vīgnere – Grīnberga savā īpašumā saimniekojusi līdz 1943. gadam.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts. Advokāts Arsēnijs Sūna bija Latvijas Republikas pēdējā ārlietu ministra Muntera sievas pirmais vīrs. Acīmredzot, pēc šķiršanās mājas palikušas sievai, jo šeit vasaras pavadījis arī pats ministrs Munters. Vietējie atceras, kā ministrs šortos skrējis uz Gauju peldēties un bijuši pārsteigti par augstās personas tiem laikiem pietiekami lielo uzdrīkstēšanos. Muntera sieva Natālija bijusi kņaza Kropotkina kalpotājas, bērnu aukles meita. Par ilggadīgu kalpošanu kņazs esot uzdāvinājis auklei vasarnīcu Siguldā. 1940. gadā Munters un viņa sieva Natālija tika apcietināti Siguldā, savas mājas dārzā atvaļinājuma laikā. Apcietināšanu vadīja iekšlietu tautas komisārs Vilis Lācis.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Nurmižu muiža (Nurmis) atrodas Siguldas novada Siguldas pagasta Nurmižos starp Siguldu un Līgatni. 1920.gadu sākumā muižā tika ierīkota lauksaimniecības skola. 1944.gadā karadarbības rezultātā muižas kungu māja tika nopostīta un pēc kara pamazām tika nojaukta. Mūsdienās muižu visā tās krāšņumā iespējams apskatīties vien kā maketu Vienkoču parkā Līgatnē. 1755.gadā Nurmižu muiža nonāca Georga fon Duntena īpašumā. Nurmižu muižas kungu māja celta 1795.gadā, aizvietojot novecojošo koka mitekli, kas sen vairs neatbilda muižnieku prasībām. Nurmižu muiža piederēja Duntenu dzimtai. Dunteniem piederēja arī Sējas, Grāves un Dūjas muiža, kā arī īpašumi Igaunijā. Tā bija viena no 18.gadsimta modernākajām Vidzemes celtnēm. Centrālā būve, kas caur zemiem pusloka korpusiem savienoti ar nelieliem divstāvu paviljoniem aizgūti no romiešu villu paraugiem. Sākumā dzīvošanai piemērota bija tikai muižas centrālā daļa, bet dzīvojamo telpu trūkums spieda pielāgot dzīvošanai arī sānu korpusus. Līdz mūsdienām ir saglabājies Bīriņu mājskolotāja Vilhelma Krauzes apraksts, kurā ar sajūsmu aprakstīta jaunā kungu māja. Arī citi ceļotāji savos aprakstos ar sajūsmu pieminējuši Nurmižu muižu un tās skaisto parku. Johans Kristofs Broce 1796.gadā savā zīmējumā ilustrējis Nurmižu muižu. Šajā laikā vēl stādījumi ap muižu bija nelieli. Nurmižu muižas jaunie staļļi ir viena no senākajām Latvijas ampīra celtnēm. Tika uzcelta arī oranžērija (skaista klasicisma celtne), kuras celtniecībā izmantots dabīgais šūnakmens. Georgs Veinfolds fon Duntens mira 1845.gadā. Muižu mantoja viņa brāļadēls Vilhelms Duntens. Par muižas pēdējo īpašnieku kļuva Reinhards fon Dālvigs, kas 1901.gadā saņēma Krievijas senāta atļauju pievienot savam uzvārdam fon Duntenu uzvārdu un titulu. Mūsdienās no muižas ēkas pāri palicis ir tikai kreisais korpuss, kas atrodas uz sabrukšanas robežas. Līdz mūsdienām daļēji ir saglabājusies oranžērija, kā arī staļļi.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Papīrmākslas darbnīca „Viktora vēstules” no Siguldas novada pašvaldības vecajiem, sasmalcinātajiem dokumentiem top oriģinālas papīrlietas – grāmatzīmes, dāvanu aploksnes, rotaslietas, pastkartes un īpašs vēstuļu papīrs. Darbnīca piedāvā papīrliešanas nodarbības lieliem un maziem apmeklētājiem. Sadarbībā ar “Latvijas Pastu” darbnīcā darbojas īpaša pasta stacija, kurā ikviens var uzrakstīt un nosūtīt sveicienus saviem mīļajiem visā pasaulē.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme. Atzīmējot Mazās Juglas kauju 100. gadadienu Mores pagasta „Peļņos”, vietā, kur pulkveža Vācieša komandētā 5. Zemgales pulka strēlnieki 1917.gada 18.septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij, līdz ar ko latviešu strēlniekiem 1.Pasaules karš faktiski bija beidzies, 2017. gada 16.septembrī tika atklāta piemiņas zīme. Piemiņas zīmes uzstādīšanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši uzņēmēji un privātpersonas. Par piemiņas zīmes pamatu kalpo Balvu novadā atrasts nošķelts granīta akmens ar piestiprinātu trapecveida melnu plāksni, kurā iekalts teksts: „12.-18.09.1917. 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki pie “Peļņu” mājām sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku. 16.09.2017.”. Piemiņas vietas izveidi iniciēja biedrības „Latviešu Strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas valde. Nodomu atbalstīja arī Siguldas novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība un Tukuma novada pašvaldība. Piemiņas zīmi izgatavoja SIA „Tako akmens”, tās transportēšanu un uzstādīšanu nodrošināja SIA „Liepas Z”, „ZelTrans” un AS „Siguldas Būvmeistars”. Informāciju sagatavoja: Ēvalds Krieviņš, rez. pulkvežleitnants, Cēsu nodaļas vadītājs.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme. Atzīmējot Mazās Juglas kauju 100.gadadienu Mores pagasta „Peļņos”, vietā, kur pulkveža Vācieša komandētā 5. Zemgales pulka strēlnieki 1917.gada 18.septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij, līdz ar ko latviešu strēlniekiem 1.Pasaules karš faktiski bija beidzies, 2017. gada 16.septembrī tika atklāta piemiņas zīme. Piemiņas zīmes uzstādīšanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši uzņēmēji un privātpersonas. Par piemiņas zīmes pamatu kalpo Balvu novadā atrasts nošķelts granīta akmens ar piestiprinātu trapecveida melnu plāksni, kurā iekalts teksts: „12.-18.09.1917. 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki pie “Peļņu” mājām sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku. 16.09.2017.”. Piemiņas vietas izveidi iniciēja biedrības „Latviešu Strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas valde. Nodomu atbalstīja arī Siguldas novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība un Tukuma novada pašvaldība. Piemiņas zīmi izgatavoja SIA „Tako akmens”, tās transportēšanu un uzstādīšanu nodrošināja SIA „Liepas Z”, „ZelTrans” un AS „Siguldas Būvmeistars”. Informāciju sagatavoja: Ēvalds Krieviņš, rez. pulkvežleitnants, Cēsu nodaļas vadītājs.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Gaujas senielejai šarmu un kalnu pastaigu „garšu” piešķir ne vien Gaujas upe ar stāvajām senkrasta nogāzēm, bet arī tās pieteku dziļās ielejas un to sāngravas. Vējupītes ieleja pāršķeļ Gaujas senielejas kreiso krastu, tās krastos paslēpti vairāki iespaidīgi iežu atsegumi, nelieli ūdenskritumi un alas. Viena no tām ir interesantā Pētera ala. --- Pētera ala paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. Tā ir šaura, augsta plaisa, kas izveidojusies Gaujas svītas sarkanajos smilšakmeņos augstu virs upītes līmeņa. To var uzskatīt gandrīz vai par tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6,5 metrus, maksimālais platums 2,2 metri, augstums 5,3 metri. Alas dibenā ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2 m gara un 0,5 m plata. Kādā ceļvedī, kas izdots 1924. gadā pareģots, ka „ar laiku šī ala pavisam aizbirs nobrukumiem un izbeigsies, atstādama varbūt tikai niecīgu iedobumu”. Par laimi, šis pareģojums nav piepildījies, un arī jums ir iespēja alu aplūkot vēl šobaltdien. Līdz alai ved kāpnes un platforma ar margām. Ala saistīta ar vairākiem seniem nostāstiem. Viens no tiem stāsta par alas nosaukuma izcelšanos – zviedru laikos, kad izcēlies karš, šeit no paņemšanas zaldātos slēpies zemnieks Pēteris. Cits stāsts vēsta, ka tajos pašos zviedru laikos alā esot slēpies vecais Grotu māju saimnieks. Reiz, bada mocīts, tas esot pie Siguldas mācītāja muižas dienas laikā sirotāju vidū no patlaban iz krāsns izvilktas maizes vairāk klaipu paķēris un burvības ātrumā pazudis. Trešā teika vēsta, ka te no kara briesmām slēpies vietējais mācītājs un alā kristījis bērnus. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi! Aicinām būt uzmanīgiem, ja alu apmeklējiet ziemas laikā – šeit, ar asajiem nagiem ieķērušies alas sienās, mēdz ziemot sikspārņi.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kafejnīca ir ģimenes uzņēmums. Tās saimnieki ir uzbūruši nelielu, mājīgu un viesmīlīgu atmosfēru, kurā ikkatrs viesis jutīsies kā mājās. Kafejnīcā var nobaudīt dažāda veida maltīti un garšīgus dzērienus. Pēc individuālā pasūtījumu tiek gatavotas arī dažāda veida uzkodu plates un salāti ballītēm. Darba laiks: P: 12.00 – 21.00 O: 12.00 – 21.00 T: 12.00 – 21.00 C: 12.00 – 21.00 Pk: 12.00 – 21.00 Se: 12.00 – 21.00 Sv: 12.00 – 20.00
