SEVOPlaces
PLACES TO UNWIND AND ENJOY

Where shall we go?

Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.

All placesRestaurantsCafésPlaces to staySaunas and SPAActivitiesNature and sights
Ideas for todayRecently addedCurrent offersWith childrenPet friendlyDate ideasCoffeeOut in nature

Your place. In the spotlight.

4 ad windows2 ad windowsChanges every 5 s

7502 places found

Activities

Piemineklis “Sērojošā māte”

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Piemineklis atklāts: 1944. gada 16. Jūlijā. Piemineklis atklāts pēc K. Zāles nāves. Uzraksts: Par Tēvzemi kritušajiem partizāniem 1941 (atjaunots). Piemineklis atjaunots 2020. gada 5. novembri. Piemineklis atjaunots ar Inčukalna novada domes atbalstu. Restaurators mākslinieks Igors Dobičins. Notikumi: “1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja PSRS. 1941. gada 14. jūnijā tika veiktas deportācijas. 1941. gada 22. jūnijā Vācija uzbruka PSRS un Latvijā ienāca Vērmahta daļas. Sarkanā armija un tās atbalstītāji atkāpās. Daudzviet Latvijā – arī Raganā, Sējā un Inčukalnā – organizējās bijušie aizsargi un patriotiski noskaņoti jauni cilvēki, lai aizsargātu savas mājas un steigtos padzīt padomju okupantus. Kād sējas pagasta “Ziediņos” 1941. gada 1. jūlijā atkal tika uzvilkts Latvijas brīvvalsts karogs, sarkanarmijas speciālas vienības pie Ziemeļu kapiem nošāva šo māju saimnieci – 39 gadus veco Elzu Višu, bet uz Sējas un Krimuldas pagastu robežas viņas māti – 64 gadus veco Elzu Martinovu. Apkārtnes iedzīvotājos tas vēl vairāk radīja naidu un sašutumu, un viņi sāka pulcēties tautas pretošanās kustībā un veidot pašaizsardzības vienības kuras dēvēja arī par pirmajiem partizāniem (Inčukalna grupas vadītājs bija Maksis Cālītis). Novada cīnītājiem pievienojās arī no Litenes militārās nometnes izbēgušie vai arī atbrīvotie kareivji un virsnieki no tā saucamā latviešu teritoriālā korpusa. Bruņota sadursme ar sarkanajiem notika dažas dienas vēlāk, 4. jūlijā, cīņa krita septiņi karavīri un Raganas aptiekāra dēls Pēteris Prašķēvičs. Turklāt Raganas kaujā tika ievainots un saņemts gūstā arī 17 gadus vecais Rēzeknes skolotāju institūta students Jānis Porietis, kuru pie Straupes spīdzināja, nošāva un apraka. Šeit Inčukalnā tika izraksts kopīgs brāļu kaps, uz kuru astoņos zirgu pajūgos katrā pa vienam atveda no baltiem neēvelētiem dēļiem darinātus zārkus, lai kritušos varoņus guldītu dzimtajā zemē. Dažus mēnešus vēlāk, jau vācu okupācijas laikā, kapos uzstādīja Kārļa Zāles (no 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim, sakarā ar smago slimību, ģeniālais latviešu tēlnieks izvēlējās Inčukalnu par savu dzīvesvietu) veidotu pieminekli – sērojošas mātes tēls pār rožu klēpi. XX gadsimta piecdesmitajos gados vietējie kompartijas aktīvisti pieminekli saspridzināja. Monuments bojāts un nekustīgs nogulēja līdz pat Atmodai, kad 80. gadu nogalē arvien vairāk cilvēku interesējās un runāja par 1941. gada 4. jūlija notikumiem un aicināja atjaunot Kārļa Zāles pieminekli. Šāda prasība izskanēja 1988. gada 8. septembrī Inčukalna pamatskolā sasauktajā tautas un varas sapulcē, uz kuru sanāca ne vien inčukalnieši, bet arī tuvējo pagastu iedzīvotāji, kā arī Vides Aizsardzības kluba un LNNK biedri no Rīgas. … Pieminekļa atjaunošanā aktīvi piedalījās inčukalnieši – Teodors Ildens, Arvīds Blaus, Pēteris Vorfolomējevs, … un daudzi citi patriotiski nosakņoti cilvēki. 1989. gada 4. jūlijā svinīgā cermonijā no jauna atdzimušo cēlo un skumjo cilni iesvētīja mācītāja Vaira Bitēna.”

↗
Activities

Piemineklis Felicitai Ertnerei

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

1991.gadā, blakus “Spriguļu” mājām, atklāts Soveigas Vasiļjevas veidotais piemineklis Felicitai Ertnerei “Žests”. Piemineklis atklāts Felicitas Erteres simtajā dzimšanas dienā. “Spriguļi” bija Ertneru ģimenes māja, kurā 1995. gadā ar ciempadomes palīdzību tika atklāts muzejs, kas mūsdienās vairs nav saglabājies. Spriežot pēc avotiem, pieminekļa pirmā atrašanās vieta bijusi citur. Pateicoties “Spriguļu” mājas iedzīvotāju ierosinājumam, nolemts piemiņas akmeni pārvietot uz tuvumā esošās “Spriguļu” mājas pagalmu. “Spriguļu” mājas Siguldā izveidojās par savdabīgu Siguldas Kultūras centru, jo Ertneru mājās viesojošies daudzi ievērojami kultūras darbinieki- Alfrēds Antmanis- Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis. Felicita Ertnere dzimusi 1891. gada 25. jūlijā – mirusi 1975. gada 3. septembrī bija režisore, kustību konsultante, skatuves mākslas pedagoģe, Eduarda Smiļģa līdzgaitniece. Felicita Ertnere dzimusi Rīgas apriņķa Siguldas pagasta, nu jau Siguldas pilsētas „Spriguļu” mājās, lauksaimnieku ģimenē. Beigusi V. Olava komercskolu Rīgā (1911), Pētrburgas P. Leshafta Augstāko sieviešu kursu vispārizglītojošo nodaļu (1912), P. Leshafta Fiziskās audzināšanas institūtu (1917), S. Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studiju Pēterburgā (1919). Studiju nolūkos apceļojusi Eiropas mākslas centrus (1923-1936). Darba gaitas sāka kā fiziskās audzināšanas skolotāja A. Lunačarska internātskolā Petrogradā (1917-1920). 1920. gadā atgriezās Rīgā – bija kustību disciplīnu pedagoģe Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā un, E. Smiļģa aicināta, 1920. gadā sāka strādāt par kustību konsultanti Dailes teātrī. Pasniedza ritmoplastiku Latvju dramatiskajos kursos. 1940/1941. gada sezonā bija režisore Operas un baleta teātrī, pēc tam kā ritmoplastikas un aktiermeistarības pedagoģe, arī režisore, turpināja darbu Dailes teātrī. Laikā, kad Dailes teātri vadīja Eduards Smiļģis, Felicita Ertnere palīdzēja veidot Dailes teātra savdabīgo stilu. Balstoties uz F. Delsarta izteiksmīgo kustību teoriju un E. Žaka-Dalkroza ritmikas mācību, F.Ertnere Dailes teātra izrādēs iestudēja dejas un skatuves kustību, ieviesa regulāras ritmoplastikas nodarbības, piedalījās iestudējumu mizanscēnu izveidē. No 1940. gadu vidus F.Ertnere kļuva par līdzautori gandrīz visiem ievērojamākajiem E. Smiļģa iestudējumiem, darbojoties pie tēlu attiecību nianšu un psiholoģiskā pamatojuma izstrādes. Kopā ar E. Smiļģi veidoti visi ievērojamākie Dailes teātra iestudējumi. Vairāk nekā 20 patstāvīgi iestudētas izrādes, no kurām ievērojamākās: Ā. Alunāna „Seši mazi bundzenieki” (1939), V. Vīgantes „Palmas zaļo vienmēr” (1959), Raiņa „Pūt, vējiņi!” (1953), Dž. B. Šova „Māja, kur sirdis lūzt” (1966), E. Vulfa „Svētki Skangalē” (1970). 1950. gadā kļuva par LPSR Tautas skatuves mākslinieci, 1971. gadā saņēma J.Dubura balvu. GALERIJĀ skatāma digitālā izstāde „… Ir jādeg, lai būtu gaišs…. Felicitai Ertnerei – 130”. Izcilajai novadniecei, ilggadējai Dailes teātra kustību konsultantei un režisorei Felicitai Ertnerei (1891-1975) 2021. gada 25. jūlijā ievērojama jubileja – 130 gadi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Siguldas pagasta bibliotēku. Resursi par Felicitu Ertneri pieejami arī Siguldas novada bibliotēkas e-katalogā un novadpētniecības datubāzē: https://ej.uz/34ur

↗
Activities

Piemineklis Rūdolfam Blaumanim

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Piemineklis Rūdolfam Blaumanim atrodas Dārza un Parka ielu krustojumā. Atklāts1988. gadā. Tēlnieks Igors Dobičins. Rūdolfs Blaumanis ir spilgtākais latviešu rakstnieks 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Humānists, cilvēks ar gaišu un labsirdīgu dvēseli, taisnības dievinātājs, savu vēl trūcīgāko draugu atbalstītājs, rūpīgs un iejūtīgs jauno literātu audzinātājs, birokrātisma, karjerisma un carisma politikas nīdējs. Rūdolfs Blaumanis sevi par rakstnieku veidojis apzināti un mērķtiecīgi. Laiks, kurā savus darbus radīja R.Blaumanis, bija nacionālo tautas atmodas ideju caurstrāvots. Literatūrā dominēja nacionālās pašapziņas, pašapliecināšanās, tautiskā romantisma, kā arī reālisma idejas. Dzīves laikā R.Blaumanim tapa ap 50 noveļu, starp kurām dažas izceļas īpaši spilgti un joprojām tiek uzskatītas par latviešu literatūras vērtībām. Viņa spilgtākās noveles ir "Nāves ēnā", "Raudupiete", „Purva bridējs”, „Andriksons”. Rūdolfs Blaumanis ar pasaku bērniem „ Velniņi ” ir pirmās latviešu literārās pasakas autors. Kārlis Skalbe ir teicis: „Blaumanis saviem raksturiem ir devis visu tautas dvēseles pilnību. Viņš tos mums rāda vai nu spēcīgās kaislībās, vai apburošā dvēseles skaidrībā kā „Indrānos” un „Sestdienas vakarā””. Rūdolfs Blaumanis mīlēja cilvēkus. Viņš cieta un dzīvoja ar saviem varoņiem. Viņam nebija ne ļaunu, ne labu cilvēku, viņam bija tikai cilvēki.” Kas vieno Rūdolfu Blaumani un Siguldu? Rakstnieka krustdēls, arī Rūdolfs Blaumanis, laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam strādājis par skolotāju Siguldas ģimnāzijā. Bet par rakstnieka pieminekļa vietas izvēli - godīgi var atzīt, ka vispirms savu vārdu ieguva Rūdolfa Blaumaņa iela, kuras galā tikai vēlāk tika uzstādīts piemineklis.

↗
Activities

Piemineklis Teodoram Zaļkalnam

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Piemineklis Teodoram Zaļkalnam uzstādīts 2018. gadā, vienlaikus ar tam līdzās esošā kultūras centra "Siguldas devons" atklāšanu. --- Teodora Zaļkalna (dzimuša Grīnberga) dzīve cieši saistīta ar Siguldas novadu – tēlnieks dzimis 1876.gada 30.novembrī Allažu pagasta mājās „Zaļais kalns”, kuras cēlis viņa tēvs Eduards Grīnbergs. Vēlāk pirmskara gados Zaļkalns vasaras pavadījis vecāku mājās Valdemāra ielā, Siguldā, kā arī brāļa Jāņa Grīnberga vasarnīcā Ziedu ielā. Mākslas pamatus Teodors Zaļkalns apguvis Sanktpēterburgā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, neilgu laiku Parīzē apmeklējis Ogista Rodēna studiju, savukārt Itālijā, Florencē, papildinājis zināšanas marmora un bronzas apstrādē. No 95 gadus garā mūža mākslinieks septiņus gadu desmitus veltījis tēlniecībai, pedagoga darbam, mākslas kritikai, grafikai un arī dzejai. Piedalījies arī Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa konkursos. Tieši pēc Teodora Zaļkalna ierosinājuma Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanai izvēlēts Allažu šūnakmens. Teodors Zaļkalns atzinis, ka latviskās mākslas laukā mūsu lielais korektors ir latviskā dzīve – latviskais cilvēks un latviskā daba, tādēļ nozīmīgākā viņa darbu tematika ir bijusi latviešu kultūras darbinieku pieminekļi, portreti un medaļas. Teodora Zaļkalna tēlniecība būtiski ietekmējusi visu latviešu tēlniecības nozaru attīstību, viņš viens no pirmajiem pievērsās granīta skulptūrai un nostabilizēja granīta tēlniecības stilistiskos principus. Sarakstījis arī apcerējumus par svarīgākajiem plastiskās mākslas principiem ("Tēlnieciski būtiskais", publicēts žurnālā "Māksla" 1965, 4). Miris 1972.6.IX Rīgā, apbedīts Raiņa kapos, kur tēlnieka 100.dzimšanas dienā uzstādīts piemineklis granītā "Sēdošā māmiņa" (pēc T.Zaļkalna kompozīcijas granītā darināta K.Baumaņa skulptūra).

↗
Places to stay

Rasas

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Brīvdienu māja atrodas tikai 600 metru attālumā no Siguldas pilsētas centra un piedāvā leknu dārzu ar šūpuļtīkliem un grila iekārtām. Dažos brīvdienu mājas “Rasa” numuros ir privāta vannas istaba un balkons, no kura paveras skats uz dārzu. Pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums un viesi var bez maksas izmantot koplietošanas virtuvi un ēdamzāli.

Overnight stay↗
Activities

Rotu darbnīca "Baltu rotas"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Rotu darbnīca "Baltu rotas" ir ģimenes uzņēmums, kura piedāvājumā ir seno baltu tautu rotu bagātības, kas nebeidz pārsteigt ar savu formu, rakstiem un stāstu. Šis unikālais vēstījums tiek stāstīts tālāk, veidojot gan precīzas seno rotu kopijas, gan ietverot senās zīmes un simbolus moderna dizaina rotās. Vienas nodarbības ilgums sākot no 45 minūtēm, iespējamais grupas lielums no 5 līdz 25 personām.

↗
Activities

Sateseles pilskalns

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Sateseles pilskalns ir Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieks. Sateseles pilskalns ir piemērota vieta nelielai pastaigai Siguldas teritorijā, kurā izjust novada vēsturi un aplūkot krāšņos dabas skatus. --- Gaujas lejteces baseinā, arī tagadējā Siguldas, Turaidas un Krimuldas teritorijā senākā apdzīvotība konstatēta ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Seniedzīvotāji dzīvoja apmetnēs, nodarbojās ar medībām, zveju, audzēja mājlopus un vieglāk apstrādājamās augsnēs iekopa tīrumus. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka līdz pat aptuveni 7. gs. Siguldas apkārtni apdzīvoja Vidzemes jeb Gaujas zemgaļi. Vēlāk, ap 11. gs., uzplauka krāšņā lībiešu kultūra. Gaujas krastu stāvākajās vietās tika uzceltas koka pilis un nocietinājumi, kur patverties negaidītu uzbrukumu gadījumos. Lībieši novadu galvenos pilskalnus sauca savā valodā: Satesele, Toreida, Kubesele. Pilskalnus modri apsargāja ar lokiem bruņoti karavīri. Tur bija dzirdams arī kalēju, namdaru, podnieku un citu amatnieku darba troksnis. Lai iepazītos ar lībiešu dzīvesveidu un atstātajām liecībām latviešu tautas kultūrā, lūdzam jūs apmeklēt ekspozīciju par Gaujas lībiešiem Turaidas muzejrezervātā! Visi Siguldas apkārtnes pilskalni ir izvietoti Gaujas vai tās pieteku tiešā tuvumā. No trim pusēm tos norobežo dabīgi stāvas nogāzes, no ceturtās – dabīgi neaizsargātās, lēzenās – aizsarggrāvis un valnis. Uz vaļņa uzcēla baļķu aizsargsienu, aizsargsienas iekšpusē atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī aka. Sateseles pilskalnā jeb Līvu kalnā 13. gs. valdīja lībiešu vecākais – Dabrelis. Pilskalns bijis nocietināts ar 8 metrus augstu un 75 metrus garu aizsargvalni. 13. gs. sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem. Sateseles pils vecākais Dabrelis bijis nesamierināms vācu un to nestās kristīgās ticības pretinieks. Indriķa Livonijas hronikā sīki aprakstītas lībiešu cīņas ar vāciešiem pie Sateseles pils – 1206. gada neveiksmīgais pils ieņemšanas mēģinājums un pils pakļaušana dažus gadus vēlāk.

↗
Restaurants

Siguldas tirgus

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Siguldas tirgus placis ir atguvis jaunu elpu, jaunus saimniekus un vīziju par jaunu sākumu! 2021. gada nogalē tika uzsākti “Siguldas Tirgus” teritorijas labiekārtošanas darbi, lai gan tirgotājiem, gan tirgus viesiem būtu patīkama darbošanās un iepirkšanās. Šī vieta ir īsteniem gardēžiem, kuri meklē labāko no Latvijas laukiem, mājražotājiem un zemniekiem!

↗
Activities

Stikla studija "Edivetro"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Liesmā kausēta Murano stikla pērles un rotas. Unikāli un smalki darinājumi, radīti Siguldā. Edivetro darbnīca ir viena no retajām vietām Latvijā, kur ir iespējams vērot stikla pērļu tapšanas procesu - tā kausēšanu liesmā, dizaina veidošanu, norūdīšanu un gala produkta izgatavošanu. Stikla darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja ne tikai vērot procesu no malas, bet arī pašiem veidot savu unikālo rotu. Darbnīcas apmeklējums jāpiesaka iepriekš.

↗
Activities

SUP noma "Lakeside"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Ūdens aktivitāšu cienītāji novērtēs braucienus ar SUP dēli (angļu valodā - "Stand Up Paddle Board"). Sērfošanai līdzīgais dēlis piemērots, lai dotos aizraujošos braucienos pa upi vai ezeru. SUP dēlis ir viegli pārvietojams, un tā kustību nodrošina garš airis, kas virza SUP dēli uz priekšu līdz ar to atrakcijas baudītājs var stāvēt vai sēdēt, lai izbaudītu piedzīvojumu.

↗
Activities

SUP noma "SUP Rent Sigulda"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Ūdens aktivitāšu cienītāji novērtēs braucienus ar SUP dēli (angļu valodā - "Stand Up Paddle Board"). Sērfošanai līdzīgais dēlis piemērots, lai dotos aizraujošos braucienos pa upi vai ezeru. SUP dēlis ir viegli pārvietojams, un tā kustību nodrošina garš airis, kas virza SUP dēli uz priekšu līdz ar to atrakcijas baudītājs var stāvēt vai sēdēt, lai izbaudītu piedzīvojumu.

↗
Activities

Suvenīru veikals "Cukurs"

⌖ Siguldas novads

Hours not provided

Reviews on Google ↗

Suvenīru veikaliņš “Cukurs”, kas atrodas līdzās slavenajam Siguldas vagoniņam, piedāvā produktus no vairāk kā 200 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem – kosmētiku, keramiku, pinumus, porcelāna traukus, lina izstrādājumus un, protams, dabīgās sojas vaska sveces, dažādus vietējo gardumus un vegānos našķus, svaigas sulas, tējas un kafiju.

↗