Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Viesu nams "Villa Avoti" atrodas klusā, ainaviskā vietā, ar skatu uz Matiņu ezeru. Viesu nama viesiem pieejams dārzs un āra terase, četri numuri un apartaments ar divām istabām, saunu un baseinu. Pieejams bezvadu internets un privāta autostāvvieta blakus viesu namam.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Viesu nams “Rācenāji” ir plašs un mājīgs viesu nams. Viesu namā ir viss nepieciešamais, lai atpūstos, nosvinētu kāzas, jubileju, ģimenes pasākumu vai vienkārši atpūstos ar draugiem. Viesu nams piemērots pasākumiem līdz 60 personām.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Attēlā redzamā ēka reiz nesusi vārdu “Villa Agnese”. 1988. gadā Zigurds Zuze par šo namu rakstījis: “Šodien pat pēc paviršās silikātķieģeļu apbūves tā saglabājusi savu diženumu." Šo māju cēlis arhitekts N. Putniņš 20. gadsimta sākumā. Trīsdesmitajos gados namā piedāvātas naktsmītnes jaunatnei. No tās īpašnieka V. Krēnberga 1935. gadā to nopērk Siguldas ilggadējais ārsts Ādams Melngalvis, kurš te iekārto ne vien telpas dzīvošanai, bet arī doktorātu. Pie A. Melngalvja “Villā Agnese” ilgāk dzīvojis un strādājis arī gleznotājs, profesors Vilhelms Purvītis.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗"Villa Zaļā" ir vienīgais autentiski saglabājies Siguldas kūrorta apbūves paraugs, kas ļauj iztēloties Siguldas pilsētas, bet jo īpaši Šveices ielas apbūvi 20.gadsimta sākumā. Šī vasarnīcas tipa koka ēka ar izbūvētām verandām, balkoniem un ažūriem kokgriezumiem būvēta 19.gadsimta beigās. Kopš 2018.gada ēkas teritorijā ir ierīkots radošais kvartāls. --- Šveices iela bija pirmā vienlaidus apbūvētā iela Siguldā. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā bija 114 vasarnīcas un pansijas. 1891. gadā muižas īpašniece Olga Kropotkina ēku iznomāja diplomētam aptiekāram Hugo Fogelim, kurš te atvēra pirmo Siguldas aptieku, kas te darbojās līdz pat 1924. gadam. Pēc agrārās reformas 1923. gadā "Villa Zaļā" nonāca Georga Kropotkina īpašumā, un zināms, ka līdz 1939. gadam te dzīvoja Marija Kropotkina. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ēkā atradusies miertiesa, vēlāk bibliotēka. "Villa Zaļā" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8498.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots". --- Tagadējais apdzīvotās vietas nosaukums saglabājies no Akenstakas muižas nosaukuma (tolaik - Klingenberg, tulk., skaņais kalns), kas šeit izveidojās Livonijas ordeņa mestriem Pletenbergam (Plettenberg), Brigenejam (Brüggenei) un Gālenam (Galen), laikā no 1498. -1540.g., izlēņojot kādai Akerstafu (Ackerstaff) ģimenei 6 arklus zemes Nītaures (Nitau) pusē, 2 arklus zemes, kroga vietu un dārzu iepretim Mālpilij (Lemburg), un Klausam Zudenam (Suden) reiz piederošo siena pļavu ar 4 arklus lielo saimniecību. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas, Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām, un tās latviskais nosaukums, visticamāk, ir pirmo īpašnieku - Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis pielabots. Muiža Akerstafu dzimtai pieder 198 gadus. Tad nomainās piecas Akerstafu paaudzes, līdz 1696.g., neatstājot vīriešu kārtas mantinieku mirst asesors (tiesneša palīgs) Bengts Akerstafs, un muiža nonāk viņaznota - apgabaltiesneša Justa Palmenberga (Palmenberg) rokās. Gadsimta sākumā Vidzemē plosās mēris. No 75 muižas ļaudīm izdzīvo tikai pieci. 1742.g. muižu iegādājas generālsuperintendanta sieva Marta Hedviga fon Briuninga (Bruining), bet 1780.g. muiža nonāk Buku (Suddenbach) muižas īpašnieka - rotmistra Salomona johana fon Gersdorfa (Gersdorff) īpašumā. Gersdorfs muižu apvieno ar blakus esošo Mūra pusmuižu (Muremoise, Rodenhof), ko par 10 000 dālderiem bija iegādājies no landrāta Fridriha Vilhelma fon Taubes. 1798.g. īpašums par 20 000 dālderiem tiek ieķīlāts bijušajam apgabala tiesnesim Fridriham Nikolajam (Nicolai). 1837.g. īpašumu iegādājās Karolīna fon Tīzenhauzena (Tiesenhausen), kas 25 gadus vēlāk, muižu ar 248 ļaudīm par 40 000 rubļiem cedē savam dēlam. Ap 1886.g. muiža nonāk Kniediņu (Kaltenbrunn) muižas īpašnieka, Vidzemes bruņniecībā imatrikulētas baltvācu muižnieku un tirgotājudzimtas pārstāvja - Ernsta fon Blankenhāgena (Blanckenhagen) rokās. Šajā laikā Akenstakā tiek iekopts parks, darbojas dzirnavas, brūzis, pienotava, ķieģeļu ceplis, kokzāģētava un skola ar vienu klasi. Uz muižas ēkām ūdens tiek pievadīts pa ozolkoka cauruļu sistēmu. lenesīgi ir Auzu, Egļu, Zirnīšu krogi, un sadarbība ar Ernsta vecākiem Allažu muižā, kur ražo «Allažu ķimeli». 1888.g. muižas zeme ir trešā vērtīgākā draudzē. Muižā dzimst trīs no barona četriem bērniem - Kurts Eduards Gotlībs (1887), Herberts Heinrihs (1892) un Hariete Izabella (1902). 1905.g. kungu pili nodedzina nemiernieki, jauno namu būvē citā vietā, daudz pieticīgāku. Sākoties I Pasaules karam, muižā uzturas un nocietinājumus veido Peterhofas dragūnu pulki. Barons pārdod labību,lopus, inventāru un bēg. 1918.g. izpostīto muižu pārņem Ernsta dēls - Kurts. 1920.g. muižas zemi (1410 ha) nacionalizē un sadala 90 saimniecībās. Muižas centrs tiek dzejniekam K. Jēkabsonam un komponistam A. Kalniņam. Ulmaņlaikos šeit ražo sviestu eksportam, dibina biedrības, notiek gadatirgi. Pārmaiņas ienes II Pasaules karš. Sākas bēgļu gaitas, tad izsūtīšana, dramatiskās Mores kaujas, vēlāk kolhozu - «Jaunā Dzīve» un «Draudzība» laiks, kad muižas ēkas cieš no kolhoznieku vandālisma un vienaldzības. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 9 no muižas kompleksa ap 28 ēkām. Mūra pusmuiža zudusi pilnībā, bet muižai reiz piederošās mājas – Rūtiņi, Kalna KaInciemi, Mestri, Kalna Mežakas, Kalna Šķeisteni, Tautas, Pitņi, Kateni, Knauķi, Uspīļi, Akenstaka, Ruļļi un Peļņi pastāv vēl šodien. 21.gs. sabiedriskā dzīve ir koncentrējusies Mores pagasta centrā, un pamazām nebūtībā ejošā muižas ēku daļa un parks ir privātīpašums.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas jumts atgādina senlatviešu riju, arī interjera elementi baznīcas iekšpusē veidoti latviskā stilā. Padomju gados baznīcā bija ēdnīca, vēlāk tā tika izmantota kā noliktava. Šobrīd Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir pilnībā atjaunota.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Siguldas pagastā pie Roķēnu ūdenskrātuves izveidota atpūtas vieta, izbūvējot un iekļaujot atpūtas labiekārtojuma elementus – celiņus, soliņus, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendu, pontonu – radot kvalitatīvu un drošu vidi vienai no populārākajām atpūtas vietām vasaras sezonā novadā. Atpūtas vieta pie Roķēnu ūdenskrātuves pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu atpūtas vietu vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem. Projekts "Roķēnu ūdenskrātuves atpūtas zonas labiekārtošana, piekļuves uzlabošana un infrastruktūras izveide, lai sekmētu dabas un vides tūrisma objektu attīstību Siguldas novada pašvaldībā" īstenots ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas, simbolizē trīs vēsturiskos centrus – Siguldu, Turaidu, Krimuldu – un to vienotību. --- Vietā, kur satiekas Raiņa iela ar Pils ielu, 2007. gadā, atzīmējot Siguldas astoņsimtgades svinības, tika uzstādīts Atslēgu skvērs. To veido vairāki mākslinieciski metāla objekti – tiltiņš, arkas un atslēgas, kas savā starpā ir stilizēti saskaņoti. Saskaņā ar izvēlēto pilsētas noformējumu, katru gadu ziedu topiārijs tiek veidots no dažādiem augiem. Iestājoties pavasarim, atraitnītes un dažādas sīpolpuķes, tostarp tulpes un krokusi, rotā Atslēgu skvēru. Kompozīcija, ziedu izvietojums un to dažādība, kā arī augu izvēle ir tieši atkarīga no izvēlētā pilsētas noformējuma, kas katru gadu tiek mainīts. Kā papildus elements Atslēgu skvēra noformējumā ir nelielais pusloka tiltiņš, kas nu jau kļuvis par iecienītu vietu jaunlaulātajiem atslēgu slēgšanai kā simbols tīrai un uz abpusēju uzticību balstītai mīlestībai. Te nu jāmin fakts, ka atslēgu pieslēgšana tiltiņam nav atļauta. Atslēgām piemīt arī simboliska nozīme. Jau no seniem laikiem pilsētas atslēga ir tās drošības un patstāvības simbols. Vēl viduslaikos masīvos cietokšņu vārtus noslēdza, lai saglabātu pilsētnieku drošību nakts stundās un ienaidnieku uzbrukuma brīžos. Par pilsētas atslēgu atbildīgais bija pilsētas galva. Ja strīdu un karu laikā pilsēta tika iekarota, tās pārvaldītājam atslēgas bija jānodod nākošajam pilsētas saimniekam. Līdz mūsdienām atslēgas ir saglabājušas to simbolisko nozīmi, pagātnē atstājot to utilitāro nozīmi. Tikai dažām pilsētām ar senu un bagātu vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies vēsturiskā atslēga.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗“Caffeine” ir īsts kafijas piedzīvojums. Šeit iespējams baudīt visdažādākos kafijas veidus, kā arī gardas uzkodas.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļiem no Siguldas Daudas upes gultnē. Tas pēc augstuma kvalificējas kā trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Augstums - 2,4 m, platums - 1,5 - 2,5 m. --- Dauda jeb Lākturu upe (augštecē saukta par Jurbrenčupīti, Ķillupīti – senais lībiešu nosaukums) sākas Siguldas pagastā Nurmižu gravu rezervāta zonā un ir Gaujas kreisā krasta pieteka. Dauda tek pa dziļu kanjonveida gravu. Upes gultnē atrodas vairāki ūdenskritumi. Braucot pa ceļu, kas ved no Siguldas uz Nurmižiem jānogriežas pa kreisi. Uz ūdenskritumu ceļmalā norāda zīme. Līdz ūdenskritumam aptuveni puskilometru no ceļa jāiet kājām. Lielākā daļa Daudas tecējuma iekļauta Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru var apmeklēt tikai zinātniski pētnieciskos nolūkos ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālu atļauju.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Paradīzes kalna elpu aizraujošo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas nosaukums otrs nosaukums - Gleznotājkalns. Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā - apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu. --- No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja senās ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagadējās redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja. Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370-300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12-13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi. Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu valoda, tā dēvēta par Koivo- Bērzu upi vai Svētupi. Latviešu valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis – liels daudzums, bars – tātad – Lielā upe. Gauja ir vienīgā lielā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Savu tecējumu sākot Vidzemes augstienē, tā plūst 452 kilometru garumā, nesot Latvijas garākās upes titulu. Gaujas senielejas platums sasniedz 1-2,5 kilometrus, maksimālais dziļums - 85 m. 93,5 kilometrus jeb piekto daļu Gaujas tecējuma ceļa aizsargā Gaujas Nacionālais parks. Senatnē Gauja bijusi kuģojama un kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Vienlaikus tā bija robežupe starp lībiešu (somugru) un latgaļu (indoeiropiešu) zemēm. Par senāko apdzīvotību liecina arheologu atklātie pilskalni, daudzie kapulauki un apmetnes. Tirgotāji pa upi veduši dažādas preces – siļķes, garšvielas, sāli, ieročus, rotas. No vietējiem iepirka medu, vasku, kažokādas. Līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei pa Gauju tika pludināti kokmateriāli.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa Jāņa mājas. “Te Teodors Zaļkalns verandā, kurai cauri auga koki, bieži veidoja vai arī, atlaidies atpūtas krēslā, lasīja. Viņš bija jautrs un ļoti labprāt ar bērniem kopā skrēja (milža soļus) ap stabu. Šīs mājas skaistie vārti ar iekaltu uzrakstu "J.G. 1905” dažus gadus atpakaļ izgaisa nezināmā virzienā” tā rakstījis Z. Zuze 1988. gadā.
