Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Noslēdziet piedzīvojumu dienu ar pašu gatavotu svaigu maltīti gleznainā vietā! Happy Ending maltītes unikālais koncepts piedāvā grilbāra ēdienkarti un fantastisku skatu uz Gaujas senleju. Ugunskura vietas teltī varēsiet pagatavot izvēlēto ēdienu un izbaudīt kopā gatavošanas piedzīvojumu ar savējiem. Ēdienkartē gaļas un veģetārais piedāvājums, piedevas un mērces Neierobežotas porcijas Branča ilgums 1 h
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Vieta, kur reiz atradās plašā Hincenbergas muiža, bet tagad iekopts parks un kritušo karavīru piemiņas vieta. Reiz Hincenbergas muiža bija pasakaina vieta, kurā dzīvoja turīgi ļaudis. Muižai bija vairākas ēkas, kurās varēja sastapt amatniekus, graudniekus un citus muižas kalpotājus, kā arī liels ābeļdārzs, alus darītava un vīna pagrabi. Kara laikā 1919. gada vasarā muiža tika nopostīta, un līdz šim brīdim tās vienīgie palikušie liecinieki ir senas, aizsargājamas Holandes liepas, kas piepilda muižas parku. Dodoties cauri muižas parkam, nonāksi Padomju karavīru brāļu kapos, kas ir kļuvusi par atdusas vietu Otrā pasaules karā kritušiem Padomju armijas karavīriem. Šajā vietā izvietota Guntas Zemītes metāla skulptūra “Mātes tēls ar degošu liesmu rokās”, kas radīta, lai godinātu kritušos.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kafejnīca un konditoreja "Eklers" ir neliels ģimenes veidots uzņēmums, kurš piedāvā dažāda veida ēdienus un konditorejas izstrādājums.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kafejnīcas "Finišs" omulīgajā atmosfērā iespējams ieturēt siltu maltīti pēc aktīvas atpūtas. Mājīgās kafejnīcas terase būs lieliska vieta, kur gardi paēst, atpūsties un pavērot piedzīvojuma parka "Tarzāns" aktivitātes vasaras sezonā un kalnu slēpošanas aktivitātes ziemas sezonā. Darba laiks: sekot līdzi darba laikam www.siguldassports.lv lapā
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kafejnīcas "Mazā Šveice" mājīgajā atmosfērā ir iespējams nobaudīt kebabus, burgerus un dažādus citus ēdienus.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗SIA “Gaisma – RS” ir ēdināšanas uzņēmums Mālpilī. Piedāvā kulinārijas un konditorejas izstrādājumus, pusdienu maltītes.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kameršļūkšanas trase ir vieta, kur ziemas sezonā kopā ar draugiem, radiem, ģimeni jautri pavadīt laiku svaigā gaisā, šļūcot ar kamerām no kalna.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju. --- Ideja par tilta būvniecību radusies jau 1976. gadā divu iemeslu dēļ. Jau izsenis Velnalas klintis vilinājušas tūristus tās aplūkot. Līdz pat 20.gs. sākumam klinšu pakājē pie alas bija iespējams ērti pieiet pa taku, kas veda slīpi gar krauju. Vēlāk tika ierīkota speciāla masīva platforma, ko balstīja dzelzs sliedes. Daudzo apmeklētāju dēļ smilšakmens pamazām tika bojāts un nodrupa, radot draudus Velnalas saglabāšanai. Nelielu takas posmu apmeklētājiem bija jāmēro virs pašas alas. Šeit smilšakmens slānis bija tikai aptuveni metru biezs un līdz ar to gājēji pamazām deldēja un apdraudēja alas griestus. Tā kā apmeklētāju interese par alu nemazinājās, radās nepieciešamība izdomāt alternatīvu alas apskatei – izveidot cilvēkiem ērtu piekļuvi pretējam krastam, kurā ierīkot atpūtas vietu, no kuras būtu iespējams apskatīt gleznainos smilšakmens atsegumus, arī ainavisko Velnalu. Otrs iemesls – jau tajā laikā tika plānots izveidot interesantu, pagaru apļveida maršrutu Gaujas senielejas apmeklētājiem. Tilta būvniecība bija iespēja, lai radītu šāda veida maršrutu. Tilts uzcelts, pateicoties Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas ministra vietnieka Jāņa Mengota atbalstam, kurš 70-to gadu beigās organizēja projektēšanu un būvniecību. Tilta projekta autori bija inženieris J. Zavickis un arhitekte A. Ādmine. Tiltu atklāja 1979. gadā. 1980. gadā likvidēja taku un platformu pie pašas Velnalas. Kopš tā laika Velnala tūristiem apskatāma no pretējā krasta, kur ierīkota arī atpūtas vieta.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. --- Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala. Agrāk literatūrā minētas divas Kraukļu alas. Acīmredzot blakus iedobe izzudusi pēc smilšakmeņu nobrukumiem. Par Kraukļu aizu zināma kāda sena teika: „Senākos laikos Siguldas muižā reiz bijis labs, ļaužu iemīļots vagars. Viņš nedzinis darbiniekus, kā citi vagari darījuši, saticis ar ļaudīm cilvēcīgi un pat kungu priekšā viņus aizstāvējis. Par to kungi šo vagaru nav varējuši ciest un slepeni nometuši viņu no kraujas aizā. Vagars bija pazudis, un ļaudis nav zinājuši, kur viņš palicis. Meklējuši ilgāku laiku, līdz ievērojuši kraukļu baru, lidojot virs aizas. Kāpuši lejā un atraduši tur vagaru. No tā laika šī aiza un arī ala, dabūjušas Kraukļa vārdu.” Tepat netālu – Pētera ala un Sateseles pilskalns, bet kāpjot augšup pa kāpnēm, sasniegsiet Paradīzes kalnu. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Krodziņā "Bucefāls" ir saglabātas latviska ēdiena pagatavošanas tradīcijas un kvalitāte. Krodziņa īpašais piedāvājums ir pašu audzētas jēra gaļas ēdieni.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, speciāli iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras klasiska ainava uz Gauju un Turaidas pili. --- Jau kopš 19.gs. tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā. Gaidot viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkotas skatu vietas. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre speciāli sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis patiesi sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu. Augsto viesu sagaidīšana notika grandiozi – tika uzcelti vairāki goda vārti, kas bija izgreznoti ar karogiem un pušķiem. Saistībā ar šo notikumu Siguldā sabrauca „zemāki un augstāki ļaužu bari”, lai sagaidītu ķeizaru ar „priecīgu gavilēšanu un „urrā” saukšanu”. Kā liecina kāda saimnieka atmiņas, novada vīri ar lāpām rokā tika nostādīti goda sardzē no Siguldas kalna līdz pat Turaidai. Vakarā, kad ķeizars ar svītu viesojies Krimuldā, notikusi uguņošana. Vēl ilgu laiku pēc ķeizara vizītes apkārtnē runāja, ka „Krimuldā vēl tagad esot tas pats galds, tāpat uzklāts, un trauki joprojām stāv uz galda, par pieminēšanu, kur ķeizars ēdis, un gulta saklāta, kur gulējis”. Gan no Ķeizarskata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velnalas.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Lielo akmeni atradīsiet, ja dosieties dabas maršrutā – Kubeseles dabas un vēstures taka. Teikas stāsta par to, ka Lielais akmens sensenos nostāstos tika dēvēts par Velnakmeni, jo uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis. Lielais akmens ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Reizēm akmens tiek dēvēts par Runtiņa avotakmeni, jo blakus tam plūst avots. Akmens augstums no 1,1 m līdz 2,5 m, garums 5,3 m, platums 3,7 m. Tas ir noapaļotas formas pegmatīts ar rupjkristāliska granīta ieslēgumiem. Nostāsti vēsta, ka 20. gadsimta sākumā Lielais akmens atradās tieši Gaujas krastā un pārgalvīgākie no akmens lēca Gaujā. Mūsdienās Lielais akmens atrodas vairāk nekā 50 m no Gaujas. Upes gultne nepārtraukti mainās, veidojot arvien jaunas sēres, kuras ar laiku apaug.
