Find somewhere to eat, unwind or try a new experience.
⌖ Dienvidkurzemes novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗House of tradicions "Zvanītāji" https://www.dienvidkurzeme.travel/what-to-see-and-do/params/category/322573/item/2932282/ Guided tours for groups with traditional, ethnological cuisine from Rucava. Calling/reservation is necessary.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Veikals sportam un atpūtai "Okej" piedāvā velo nomu. Velonoma piedāvā piemērotus velosipēdus sievietēm, vīriešiem un arī bērniem. Papildus tam iespējams iznomāt arī dažādus velopiederumus – ķiveres, bērnu sēdeklīšus u.c.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Attēlā redzamā ēka reiz nesusi vārdu “Villa Agnese”. 1988. gadā Zigurds Zuze par šo namu rakstījis: “Šodien pat pēc paviršās silikātķieģeļu apbūves tā saglabājusi savu diženumu." Šo māju cēlis arhitekts N. Putniņš 20. gadsimta sākumā. Trīsdesmitajos gados namā piedāvātas naktsmītnes jaunatnei. No tās īpašnieka V. Krēnberga 1935. gadā to nopērk Siguldas ilggadējais ārsts Ādams Melngalvis, kurš te iekārto ne vien telpas dzīvošanai, bet arī doktorātu. Pie A. Melngalvja “Villā Agnese” ilgāk dzīvojis un strādājis arī gleznotājs, profesors Vilhelms Purvītis.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗"Villa Zaļā" ir vienīgais autentiski saglabājies Siguldas kūrorta apbūves paraugs, kas ļauj iztēloties Siguldas pilsētas, bet jo īpaši Šveices ielas apbūvi 20.gadsimta sākumā. Šī vasarnīcas tipa koka ēka ar izbūvētām verandām, balkoniem un ažūriem kokgriezumiem būvēta 19.gadsimta beigās. Kopš 2018.gada ēkas teritorijā ir ierīkots radošais kvartāls. --- Šveices iela bija pirmā vienlaidus apbūvētā iela Siguldā. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā bija 114 vasarnīcas un pansijas. 1891. gadā muižas īpašniece Olga Kropotkina ēku iznomāja diplomētam aptiekāram Hugo Fogelim, kurš te atvēra pirmo Siguldas aptieku, kas te darbojās līdz pat 1924. gadam. Pēc agrārās reformas 1923. gadā "Villa Zaļā" nonāca Georga Kropotkina īpašumā, un zināms, ka līdz 1939. gadam te dzīvoja Marija Kropotkina. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ēkā atradusies miertiesa, vēlāk bibliotēka. "Villa Zaļā" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8498.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots". --- Tagadējais apdzīvotās vietas nosaukums saglabājies no Akenstakas muižas nosaukuma (tolaik - Klingenberg, tulk., skaņais kalns), kas šeit izveidojās Livonijas ordeņa mestriem Pletenbergam (Plettenberg), Brigenejam (Brüggenei) un Gālenam (Galen), laikā no 1498. -1540.g., izlēņojot kādai Akerstafu (Ackerstaff) ģimenei 6 arklus zemes Nītaures (Nitau) pusē, 2 arklus zemes, kroga vietu un dārzu iepretim Mālpilij (Lemburg), un Klausam Zudenam (Suden) reiz piederošo siena pļavu ar 4 arklus lielo saimniecību. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas, Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām, un tās latviskais nosaukums, visticamāk, ir pirmo īpašnieku - Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis pielabots. Muiža Akerstafu dzimtai pieder 198 gadus. Tad nomainās piecas Akerstafu paaudzes, līdz 1696.g., neatstājot vīriešu kārtas mantinieku mirst asesors (tiesneša palīgs) Bengts Akerstafs, un muiža nonāk viņaznota - apgabaltiesneša Justa Palmenberga (Palmenberg) rokās. Gadsimta sākumā Vidzemē plosās mēris. No 75 muižas ļaudīm izdzīvo tikai pieci. 1742.g. muižu iegādājas generālsuperintendanta sieva Marta Hedviga fon Briuninga (Bruining), bet 1780.g. muiža nonāk Buku (Suddenbach) muižas īpašnieka - rotmistra Salomona johana fon Gersdorfa (Gersdorff) īpašumā. Gersdorfs muižu apvieno ar blakus esošo Mūra pusmuižu (Muremoise, Rodenhof), ko par 10 000 dālderiem bija iegādājies no landrāta Fridriha Vilhelma fon Taubes. 1798.g. īpašums par 20 000 dālderiem tiek ieķīlāts bijušajam apgabala tiesnesim Fridriham Nikolajam (Nicolai). 1837.g. īpašumu iegādājās Karolīna fon Tīzenhauzena (Tiesenhausen), kas 25 gadus vēlāk, muižu ar 248 ļaudīm par 40 000 rubļiem cedē savam dēlam. Ap 1886.g. muiža nonāk Kniediņu (Kaltenbrunn) muižas īpašnieka, Vidzemes bruņniecībā imatrikulētas baltvācu muižnieku un tirgotājudzimtas pārstāvja - Ernsta fon Blankenhāgena (Blanckenhagen) rokās. Šajā laikā Akenstakā tiek iekopts parks, darbojas dzirnavas, brūzis, pienotava, ķieģeļu ceplis, kokzāģētava un skola ar vienu klasi. Uz muižas ēkām ūdens tiek pievadīts pa ozolkoka cauruļu sistēmu. lenesīgi ir Auzu, Egļu, Zirnīšu krogi, un sadarbība ar Ernsta vecākiem Allažu muižā, kur ražo «Allažu ķimeli». 1888.g. muižas zeme ir trešā vērtīgākā draudzē. Muižā dzimst trīs no barona četriem bērniem - Kurts Eduards Gotlībs (1887), Herberts Heinrihs (1892) un Hariete Izabella (1902). 1905.g. kungu pili nodedzina nemiernieki, jauno namu būvē citā vietā, daudz pieticīgāku. Sākoties I Pasaules karam, muižā uzturas un nocietinājumus veido Peterhofas dragūnu pulki. Barons pārdod labību,lopus, inventāru un bēg. 1918.g. izpostīto muižu pārņem Ernsta dēls - Kurts. 1920.g. muižas zemi (1410 ha) nacionalizē un sadala 90 saimniecībās. Muižas centrs tiek dzejniekam K. Jēkabsonam un komponistam A. Kalniņam. Ulmaņlaikos šeit ražo sviestu eksportam, dibina biedrības, notiek gadatirgi. Pārmaiņas ienes II Pasaules karš. Sākas bēgļu gaitas, tad izsūtīšana, dramatiskās Mores kaujas, vēlāk kolhozu - «Jaunā Dzīve» un «Draudzība» laiks, kad muižas ēkas cieš no kolhoznieku vandālisma un vienaldzības. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 9 no muižas kompleksa ap 28 ēkām. Mūra pusmuiža zudusi pilnībā, bet muižai reiz piederošās mājas – Rūtiņi, Kalna KaInciemi, Mestri, Kalna Mežakas, Kalna Šķeisteni, Tautas, Pitņi, Kateni, Knauķi, Uspīļi, Akenstaka, Ruļļi un Peļņi pastāv vēl šodien. 21.gs. sabiedriskā dzīve ir koncentrējusies Mores pagasta centrā, un pamazām nebūtībā ejošā muižas ēku daļa un parks ir privātīpašums.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas jumts atgādina senlatviešu riju, arī interjera elementi baznīcas iekšpusē veidoti latviskā stilā. Padomju gados baznīcā bija ēdnīca, vēlāk tā tika izmantota kā noliktava. Šobrīd Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir pilnībā atjaunota.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Siguldas pagastā pie Roķēnu ūdenskrātuves izveidota atpūtas vieta, izbūvējot un iekļaujot atpūtas labiekārtojuma elementus – celiņus, soliņus, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendu, pontonu – radot kvalitatīvu un drošu vidi vienai no populārākajām atpūtas vietām vasaras sezonā novadā. Atpūtas vieta pie Roķēnu ūdenskrātuves pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu atpūtas vietu vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem. Projekts "Roķēnu ūdenskrātuves atpūtas zonas labiekārtošana, piekļuves uzlabošana un infrastruktūras izveide, lai sekmētu dabas un vides tūrisma objektu attīstību Siguldas novada pašvaldībā" īstenots ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas, simbolizē trīs vēsturiskos centrus – Siguldu, Turaidu, Krimuldu – un to vienotību. --- Vietā, kur satiekas Raiņa iela ar Pils ielu, 2007. gadā, atzīmējot Siguldas astoņsimtgades svinības, tika uzstādīts Atslēgu skvērs. To veido vairāki mākslinieciski metāla objekti – tiltiņš, arkas un atslēgas, kas savā starpā ir stilizēti saskaņoti. Saskaņā ar izvēlēto pilsētas noformējumu, katru gadu ziedu topiārijs tiek veidots no dažādiem augiem. Iestājoties pavasarim, atraitnītes un dažādas sīpolpuķes, tostarp tulpes un krokusi, rotā Atslēgu skvēru. Kompozīcija, ziedu izvietojums un to dažādība, kā arī augu izvēle ir tieši atkarīga no izvēlētā pilsētas noformējuma, kas katru gadu tiek mainīts. Kā papildus elements Atslēgu skvēra noformējumā ir nelielais pusloka tiltiņš, kas nu jau kļuvis par iecienītu vietu jaunlaulātajiem atslēgu slēgšanai kā simbols tīrai un uz abpusēju uzticību balstītai mīlestībai. Te nu jāmin fakts, ka atslēgu pieslēgšana tiltiņam nav atļauta. Atslēgām piemīt arī simboliska nozīme. Jau no seniem laikiem pilsētas atslēga ir tās drošības un patstāvības simbols. Vēl viduslaikos masīvos cietokšņu vārtus noslēdza, lai saglabātu pilsētnieku drošību nakts stundās un ienaidnieku uzbrukuma brīžos. Par pilsētas atslēgu atbildīgais bija pilsētas galva. Ja strīdu un karu laikā pilsēta tika iekarota, tās pārvaldītājam atslēgas bija jānodod nākošajam pilsētas saimniekam. Līdz mūsdienām atslēgas ir saglabājušas to simbolisko nozīmi, pagātnē atstājot to utilitāro nozīmi. Tikai dažām pilsētām ar senu un bagātu vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies vēsturiskā atslēga.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa Jāņa mājas. “Te Teodors Zaļkalns verandā, kurai cauri auga koki, bieži veidoja vai arī, atlaidies atpūtas krēslā, lasīja. Viņš bija jautrs un ļoti labprāt ar bērniem kopā skrēja (milža soļus) ap stabu. Šīs mājas skaistie vārti ar iekaltu uzrakstu "J.G. 1905” dažus gadus atpakaļ izgaisa nezināmā virzienā” tā rakstījis Z. Zuze 1988. gadā.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Kameršļūkšanas trase ir vieta, kur ziemas sezonā kopā ar draugiem, radiem, ģimeni jautri pavadīt laiku svaigā gaisā, šļūcot ar kamerām no kalna.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju. --- Ideja par tilta būvniecību radusies jau 1976. gadā divu iemeslu dēļ. Jau izsenis Velnalas klintis vilinājušas tūristus tās aplūkot. Līdz pat 20.gs. sākumam klinšu pakājē pie alas bija iespējams ērti pieiet pa taku, kas veda slīpi gar krauju. Vēlāk tika ierīkota speciāla masīva platforma, ko balstīja dzelzs sliedes. Daudzo apmeklētāju dēļ smilšakmens pamazām tika bojāts un nodrupa, radot draudus Velnalas saglabāšanai. Nelielu takas posmu apmeklētājiem bija jāmēro virs pašas alas. Šeit smilšakmens slānis bija tikai aptuveni metru biezs un līdz ar to gājēji pamazām deldēja un apdraudēja alas griestus. Tā kā apmeklētāju interese par alu nemazinājās, radās nepieciešamība izdomāt alternatīvu alas apskatei – izveidot cilvēkiem ērtu piekļuvi pretējam krastam, kurā ierīkot atpūtas vietu, no kuras būtu iespējams apskatīt gleznainos smilšakmens atsegumus, arī ainavisko Velnalu. Otrs iemesls – jau tajā laikā tika plānots izveidot interesantu, pagaru apļveida maršrutu Gaujas senielejas apmeklētājiem. Tilta būvniecība bija iespēja, lai radītu šāda veida maršrutu. Tilts uzcelts, pateicoties Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas ministra vietnieka Jāņa Mengota atbalstam, kurš 70-to gadu beigās organizēja projektēšanu un būvniecību. Tilta projekta autori bija inženieris J. Zavickis un arhitekte A. Ādmine. Tiltu atklāja 1979. gadā. 1980. gadā likvidēja taku un platformu pie pašas Velnalas. Kopš tā laika Velnala tūristiem apskatāma no pretējā krasta, kur ierīkota arī atpūtas vieta.
⌖ Siguldas novads
Hours not provided
Reviews on Google ↗Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, speciāli iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras klasiska ainava uz Gauju un Turaidas pili. --- Jau kopš 19.gs. tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā. Gaidot viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkotas skatu vietas. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre speciāli sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis patiesi sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu. Augsto viesu sagaidīšana notika grandiozi – tika uzcelti vairāki goda vārti, kas bija izgreznoti ar karogiem un pušķiem. Saistībā ar šo notikumu Siguldā sabrauca „zemāki un augstāki ļaužu bari”, lai sagaidītu ķeizaru ar „priecīgu gavilēšanu un „urrā” saukšanu”. Kā liecina kāda saimnieka atmiņas, novada vīri ar lāpām rokā tika nostādīti goda sardzē no Siguldas kalna līdz pat Turaidai. Vakarā, kad ķeizars ar svītu viesojies Krimuldā, notikusi uguņošana. Vēl ilgu laiku pēc ķeizara vizītes apkārtnē runāja, ka „Krimuldā vēl tagad esot tas pats galds, tāpat uzklāts, un trauki joprojām stāv uz galda, par pieminēšanu, kur ķeizars ēdis, un gulta saklāta, kur gulējis”. Gan no Ķeizarskata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velnalas.
