Mores pagastā Siguldas-Mores ceļa malā pie Roznēnu ozola atrodas 2. Piemineklis nes uzrakstu: „Es ticēju, Tēvzeme brīva reiz kļūs…” pasaules kara Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapi 117 karavīriem, kas krituši Mores kaujās 1944. gadā no 25. septembra līdz 6. oktobrim. Brāļu kapos pārbedīšanas un labiekārtošanas darbi tika veikti no 1988. līdz 1995.gadam. Tēlnieka Andreja Jansona kaltais piemiņas akmens uzstādīts 1991. gada 11. novembrī. Katru gadu septembra pēdējā sestdienā notiek kritušo karavīru piemiņas pasākums.
The house was built in 1924 as a summer cottage. During the period of 1920–1930 there was a sanatorium, but after Second World War the house was formed into the Pioneer's Club.
Mores centrā galvenā ceļa malā atrodas Sarkanās armijas karavīru Brāļu kapi, kur apbedīti ap 2000 Mores kaujās kritušo karavīru. Kapu ansamblis veidots divas reizes, pēc kara un 1974. gadā, kad tas labiekārtots un te atklāts tēlnieces B. Grīsles veidotais piemineklis.
Saltavots ir viens no lielākajiem avotiem Latvijā. Tā nosaukums cēlies ūdens temperatūras dēļ, kas kā vasarā, tā ziemā ir aptuveni 5° C. Avota ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci.
Lielvārdes senlatviešu koka pils ir 10.-13. gs. celtnes ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām. Pils īpašnieks un autors Agris Liepiņš pili uzbūvējis paša spēkiem, sākot ar 1997. gadu.
Černausku kultakmens tiek dēvēts arī par Ezernieku akmeni. Laukakmens virspusē ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām. Vēsturiskos avotos minēts jau 1739.gadā kā Lielais akmens, pie kura zemnieki vairākus gadsimtus likuši ziedojumus. Tas ir 1,7 metru augsts, tā apkārtmērs ir 16,7 metri. Latvijas dižakmeņu sarakstā Černausku kultakmens ieņem 79. vietu.
Izveidoti vietā, kur II Pasaules kara laikā 1944. gadā no 26. septembra līdz 6. oktobrim notika sīvas cīņas starp latviešu leģionāriem un padomju armijas karavīriem. Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Parkā apskatāmi restaurēti ierakumu fragmenti un bunkurs.
