Mālpils senā mācītājmuiža atrodas Mālpils pagasta “Mergupītēs”. Mācītājmuiža šeit atradusies jau 17.gadsimtā. Tajā dzīvojuši vairāki latviešu literatūras vēsturē pazīstami mācītāji kā, piemēram, Salomons Guberts, Nātanels Pomerans, Johans Gotfrīds Agelūts. Šodien redzamā ēka ir celta 19.gs. vidū. Šobrīd muižā dzīvo un strādā māksliniece Anete Kalniņa. Ir iespēja tikties ar mākslinieci darbnīcā, apskatīt tobrīd klētī izstādītās A.Kalniņas un citu mākslinieku gleznas. Mākslinieces vadībā tiek piedāvātas gleznošanas nodarbības brīvā dabā. Pieejama piknika vieta.
Šodien redzamā baznīca celta 1766. gadā, bet baznīcas vieta šeit atradusies jau kopš kristietības sākumiem. Kādreiz zvanu tornis bija atsevišķa celtne blakus baznīcai, teritorija ap dievnamu bija iežogota un tajā atradās kapi. Baznīcas altāra daļā atrodas kripta, kurā apglabāti ne tikai mācītāji, bet arī Mālpils un apkārtnes muižu īpašnieki. Baznīcas ērģeles ir nozīmīgs Latvijas ērģeļu būvētāja Kaspara Skerstena darinātais pēdējais un lielākais instruments. 2004. gadā divos baznīcas logos tika ievietotas mūsdienīgas vitrāžas, kas harmoniski iekļaujas tautiskā romantisma stilā veidotajā interjerā.
Mālpils kultūras centrs ir viens no lielākajiem lauku kultūras namiem. Tajā atrodas skatītāju zāle 550 vietām, interesantas formas – apaļa deju zāle, kas labās akustikas pēc bieži tiek izmantota kā koncertzāle, moderna izstāžu zāle, plaši vestibili, administrācijas un nodarbību telpas, kafejnīca. Te iespējams organizēt ne tikai viesizrādes un dažāda veida atpūtas vakarus, bet arī konferences, sanāksmes, mācības. Kultūras nama telpās bieži notiek Rīgas rajona un valsts mēroga Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skates un konkursi
Siguldas novada Mores Tautas nams ir Siguldas novada Kultūras centra struktūrvienība, kura darbības pamatmērķis ir dot iespēju novada iedzīvotājiem izkopt prasmes dažādās mākslas un kultūras nozarēs, veidot un piedāvāt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras produktus, nodrošināt nacionālās un vietējās kultūras vērtību un tradīciju apzināšanu, pārmantošanu un popularizēšanu, veicināt starpkultūru dialogu un sadarbību ar Allažu pagasta un novada biedrībām un organizācijām, veidot labvēlīgu vidi jaunradei, kultūras tūrismam, sociālajai līdzdalībai un mūžizglītības procesam Siguldas novadā. Līdz 2012.gada 1.decembrim nams bija Siguldas novada Mores pagasta kultūras nams, taču līdz ar kultūras darbības reorganizāciju Siguldas novadā, tas atguvis savu vēsturisko nosaukumu “Mores Tautas nams” un cauri dažādiem laika griežiem saglabājis savu darbību 50 gadu garumā.
Siguldas novada Siguldas pagasta Kultūras nams ir sabiedriskās rosības, kultūras entuziasma, tradicionālo kultūras pasākumu un mākslas vērtību piedāvājuma, atpūtas un mūžizglītības centrs, kas nodrošina iespēju pašizteikties tautas lietišķajā mākslā, pūtēju, bērnu vokālajā mūzikā, tautas un sporta dejās, sadzīvē un savstarpējās attiecībās. Kultūras nama mērķis – rūpēties par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, tradīciju attīstību, veicināt paaudžu dialogu un veidot labvēlīgu vidi, kur var pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, radoši izpausties un iesaistīties amatiermākslas kolektīvos.
"Siguldas pilsētas trase" ir sportiskākākā, garākā un plašākā trase Latvijā ar 350m un 200m garām nogāzēm. Trašu augstuma starpība ir 90m. Darba laiks: www.siguldassports.lv Aktuālajai informācijai par darba laiku iespējams sekot trases Facebook lapas profilā. Šajā trasē norisinās lielākās Latvijas mēroga sacensības norisinās tieši šajā trasē. Trase ir moderni aprīkota, sniega segumu nodrošina 6 sniega pūtēji un retraks. Pieejama inventāra noma un slēpošanas skola. Trasē darbojas arī kafejnīca, kur omulīgā atmosfērā var ieturēt maltīti pēc fiziskām aktivitātēm.
K.Barona un Dārza ielas krustojumā 2010. gadā tika atklāts jauns vides objekts - gigantiskā skudra, kas izgatavota no metāla un akmens. 3m gara un 2.5 tonnas smaga gigantiska skudra, kas darināta izmantojot akmeni un metālu. Tās autors ir Aivars Kerliņš. Vides objekta autors ir Cēsu pusē dzīvojošais akmeņkalis, kura akmenī un metālā darinātie darbi katrs ir savādāks un unikāls. Vides objekts aicina siguldiešus mācīties no skudrām, kuras savā ceļā neatstāj neko, kas varētu būt noderīgs saimniecībā, un šķirot nevis izmest atkritumos to, kam iespējams atrast atkārtotu pielietojumu un piedzīvot otru mūžu.
“Siguldas Pērle” ir tautisko suvenīru veikals, kur iespējams iegādāties Latvijā ražotas, oriģinālas un atmiņā paliekošas dāvanas un suvenīrus! Veikala piedāvājumu klāstā atrodams viss, kas ražots Latvijā- Latvijas suvenīri, ādas, koka, tekstila izstrādājumi, keramika, sveces, apģērbs, preces bērniem, rotaļlietas, interjera preces, dāvanas, īslaicīgie tetovējumi, rotaslietas, dzintara izstrādājumi, adījumi, stikla izstrādājumi un daudzas citas preces ikdienai un svētku reizēm. “Siguldas Pērle” pārstāv daudzus Latvijā pazīstamus un zināmus zīmolus.
“Zērglis” ir pasaulē pirmā un šobrīd vienīgā šāda veida atrakcija, kur brauciens ar zipline notiek pa gaisa trošu ceļu. Gaujas senlejas ainava un elpu aizraujošas emocijas putna lidojumā virs Gaujas, traucoties pretī horizontam ar ātrumu līdz pat 60 km/h. Atrakcijas izstrādātājs ir “Bungee Sigulda” komanda, kas ekstrēmā sporta nozarē darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, apliecinot augstos drošības standartus un profesionalitāti. Atrakcija “Zērglis” ir aizraujoša, pārsteidzoša un neaizmirstama.
Tautas nama ēka ir celta 1926. gadā. Nesen ēkai veikta renovācija. Šeit notiek dazāda veida kultūras, mākslas pasākumi. Allažu Tautas nams atrodas netālu no dabas lieguma Ezernieku karsta kritenes un Linezera. Lai uzlabotu piekļuvi ēkai dažādām auditorijām, izbūvēta uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem vai ērtākai bērnu ratiņu pārvietošanai, kā arī ir labiekārtota teritorija ap Allažu pagasta Tautas namu.
Ādas apdare ir viens no senākajiem amatniecības veidiem. Agrāk no ādas tika izgatavots gandrīz viss un arī mūsdienu pasaulē āda ir palikusi kā piesaistoša un moderna amatniecība. Meistarklašu apmeklējums jāpiesaka iepriekš pa T. +371 26442590 --- Ādas artelī gan pieaugušie, gan bērni var vērot ādas darbu tapšanas procesu, kā arī paši izveidot interesantas un noderīgas dāvanas tuviniekiem vai pagatavot vienkāršus suvenīrus.
Šī ēka kā dzīvojamas nams būvēta 19. gs. beigās. Sākotnēji tajā dzīvoja kņaza Nikolaja Kropotkina ģimene. Pēc Kropotkinu pārcelšanās uz Jauno pili šo pārveidoja par pansiju un iznomāja. Pēc agrārās reformas pilī saimniekoja Erna Poruka, dzejnieka Jāņa Poruka atraitne, kuras laikā 1927. gadā ēkā notika pārbūve un pansijā uzturējās gan pašmāju, gan ārzemju viesi. --- 1935. gadā pansija tika pārbūvēta Siguldas ģimnāzijas vajadzībām, būtiski izmainot ēkas ārējo izskatu. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās mācību iestādes. Ilgu laiku Baltā pils stāvējusi nosacīti pamesti, vienīgie tās iemītnieki ilgu laiku bija sikspārņi. No 2006. līdz 2007. gadam Gaujas nacionālā parka administrācija, saņemot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, veikusi ēkas rekonstrukciju, atjaunojot nama kādreizējo skaistumu. Baznīcas ielas apbūve cieši saistīta ar Gaujas nacionālo parku – kopš tā izveidošanas te atradusies parka administrācija (šobrīd – Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija). Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gadā, taču tā izveidošanas ideja ir krietni senāka. Jau 20. gs. 20. gados Gaujas krastos apmēram 600 hektāru platībā bija izveidots Siguldas nacionālais parks. Padomju laikos šo teritoriju saglabāja, pārdēvējot par Tautas parku un izvairoties no bīstamā vārda „nacionālais”. 70. gadu sākumā šos aizspriedumus izdevās pārvarēt, un tika dibināts pirmais nacionālais parks Latvijā. Šobrīd tas ir viens no populārākajiem tūrisma, aktīvās atpūtas un sporta galamērķiem un ir otrais apmeklētākais ārvalstu tūristu galamērķis pēc Rīgas. Gaujas nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu unikālu dabas kompleksu - Gaujas senieleju. Gaujas garums ir 452 kilometri, 93,5 kilometrus Gauja plūst pa plašu ieleju, kas veido nacionālā parka kodolu jeb centrālo daļu. Gaujas senieleja ietver gan maz pārveidotas dabas teritorijas, gan vēsturiski veidojušās lauku ainavas, gan nozīmīgus senatnes pieminekļus. Te pārstāvētas gandrīz visas galvenās Latvijā sastopamās ekosistēmas un ir liela kā biotopu, tā bioloģiskā daudzveidība. Gaujas nacionālais parks ir īstā vieta, kur baudīt dabu, skaistus skatus no senielejas krastiem un cilvēka radītiem objektiem. To vislabāk darīt, ejot ar kājām, braucot ar divriteni vai laivu. Blakus Baltajai pilij atrodas pagrabs, kurš kādreiz kalpojis par patveršanās vietu iespējamo gaisa uzbrukumu gadījumos. Šo pagrabu, pateicoties nemainīgajai temperatūrai visa gada garumā, par labu patveršanās vietu ziemošanai atzinuši sikspārņi.
