Skaiti attiecas tikai uz šajā lapā rādītajiem ierakstiem. Nenorādīta īpašība nenozīmē, ka tās nav; darba laiku un pieejamību precizē pie vietas pārstāvja.
TAVAM BRĪVAJAM LAIKAM
Viena diena. Vairāk atklājumu.
Apvieno interesantas vietas un pieturas savām brīvdienām.
Piķenes krauja ir ap 1km garš un 70-80m augsts Gaujas labā pamatkrasta posms, ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigu maršrutā, iespējams aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas un nelielu ūdenskritumu. Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozols, liepa, kļava un lazdas. Piemērota augu – paparžaugu, ziedaugu, sūnu, ķērpju un arī sēņu vērošanas vieta. Gar Gaujas senlejas krastu ļoti daudz liela izmēra kritalu (vaboļu kāpuru, vārpstiņgliemežu, sēņu un kukaiņu dzīves vide), sausokņu. Redzamas dažādu dzeņu un dzilnu (dzirdamas arī balsis) sugu kalumu pēdas uz koku stumbriem, sēra piepes. Bagātīgs sūnu klāsts, tai skaitā parastā vāverastīte.
Aptuveni 600m garais serpentīna ceļš ved no Siguldas Svētku laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju iepazīt Gaujas senlejas unikālo skaistumu no cita skatu punkta. Serpentīna ceļš ved pa stāvo Gaujas senieleju un vietām sasniedz 27% stāvu lejupceļu, ja dodaties lejup no Svētku laukuma. 2015. gadā veidotais serpentīna ceļš ir bruģēts un uz tā ir izveidoti vairāki skatu laukumi, atpūtas zonas un velo novietnes.
Mālpils ciema augstākais punkts (114,7 m v.j.l.). Kādreiz kalnā atradās Velna tornis, kas kalpoja muižkungiem par izklaides vietu, šeit dzēra tēju un no torņa ejošajās meža stigās medīja dzīvniekus. Tornis esot bijis tik augsts, ka gaisma tā pēdējā stāvā maldinājusi kuģus jūras līcī, tāpēc vairākus stāvus pēc ķeizara pavēles bijis jānojauc. Šodien no torņa palikuši tikai ar zāli apauguši pamati.
Mākslīgi smilšakmens klintī cirstā nišveidīgā ala atrodas līdzās Gūtmaņalai. Alas garums ir 5,9 m, platums 6,8 m, augstums pie ieejas ir 4,8 m. Ar šo alu saistās teika par Turaidas Rozi un viņas iemīļoto, dārznieku Viktoru Heilu. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Atrodas ~ 0,7 km austrumos no augstsprieguma līnijas, kas šķērso Gauju. Ap 40 m garās klintis izvietojušās Gaujas vecupes krastā, tādēļ no upes, kā arī no ceļa, pa kuru ved maršruts, tās nav redzamas. Divpakāpju klinti (4,5 + 4 m) veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Augšējā pakāpē redzama 5,5 m plata un 3,5 m dziļa niša un 3,5 m gara ala. Ziedleju klinšu apkaimē rudeņos ir labas sēņu vērošanas un sēņošanas vietas.
Lielais, izplūdušas formas uzkalniņš visticamāk attiecas uz tā dēvētajiem Gaujas zemgaļiem – baltu cilšu pārstāvjiem. Tas attiecas uz laiku, kas datējams ar 1. gadu tūkstoti pirms Kristus.
Mores pagastā Siguldas-Mores ceļa malā pie Roznēnu ozola atrodas 2. Piemineklis nes uzrakstu: „Es ticēju, Tēvzeme brīva reiz kļūs…” pasaules kara Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapi 117 karavīriem, kas krituši Mores kaujās 1944. gadā no 25. septembra līdz 6. oktobrim. Brāļu kapos pārbedīšanas un labiekārtošanas darbi tika veikti no 1988. līdz 1995.gadam. Tēlnieka Andreja Jansona kaltais piemiņas akmens uzstādīts 1991. gada 11. novembrī. Katru gadu septembra pēdējā sestdienā notiek kritušo karavīru piemiņas pasākums.
Nepamatoti represētajiem Lēdurgas ciema iedzīvotājiem piemineklis. 1949. gada 25. marta deportācijas akcijas “Krasta banga” (Прибой) laikā uz mūža nometinājumu Sibīrijā tika izsūtīti 96 lēdurdzieši.
Mores centrā galvenā ceļa malā atrodas Sarkanās armijas karavīru Brāļu kapi, kur apbedīti ap 2000 Mores kaujās kritušo karavīru. Kapu ansamblis veidots divas reizes, pēc kara un 1974. gadā, kad tas labiekārtots un te atklāts tēlnieces B. Grīsles veidotais piemineklis.
Saltavots ir viens no lielākajiem avotiem Latvijā. Tā nosaukums cēlies ūdens temperatūras dēļ, kas kā vasarā, tā ziemā ir aptuveni 5° C. Avota ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci.
Taurētāju kalns ir Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta, kuras augšpusē var nokļūt pa koka kāpnēm. Stāsta, ka Taurētāju kalnā atradusies sena novērošanas vieta, kurā sargi ar tauru skaņām vēstījuši par ienaidnieku tuvošanos.
