Nepamatoti represētajiem Lēdurgas ciema iedzīvotājiem piemineklis. 1949. gada 25. marta deportācijas akcijas “Krasta banga” (Прибой) laikā uz mūža nometinājumu Sibīrijā tika izsūtīti 96 lēdurdzieši.
Otrs augstākais lielpaugurs Kurzemē aiz Krievu (Krīvu) kalna-180 m.v.j.l.. Uz Mušu kalnu ved ap 100 m gara koku aleja ar dažādām koku un krūmu sugām. No kalna paveras apbrīnojams panorāmas skats
The house was built in 1924 as a summer cottage. During the period of 1920–1930 there was a sanatorium, but after Second World War the house was formed into the Pioneer's Club.
Mores centrā galvenā ceļa malā atrodas Sarkanās armijas karavīru Brāļu kapi, kur apbedīti ap 2000 Mores kaujās kritušo karavīru. Kapu ansamblis veidots divas reizes, pēc kara un 1974. gadā, kad tas labiekārtots un te atklāts tēlnieces B. Grīsles veidotais piemineklis.
Saltavots ir viens no lielākajiem avotiem Latvijā. Tā nosaukums cēlies ūdens temperatūras dēļ, kas kā vasarā, tā ziemā ir aptuveni 5° C. Avota ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci.
Taurētāju kalns ir Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta, kuras augšpusē var nokļūt pa koka kāpnēm. Stāsta, ka Taurētāju kalnā atradusies sena novērošanas vieta, kurā sargi ar tauru skaņām vēstījuši par ienaidnieku tuvošanos.
Lielvārdes senlatviešu koka pils ir 10.-13. gs. celtnes ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām. Pils īpašnieks un autors Agris Liepiņš pili uzbūvējis paša spēkiem, sākot ar 1997. gadu.
Aunapieres ala atrodas Piķenes kraujas vidusdaļā tāda paša nosaukuma smilšakmens atsegumā. Plaisveidīgās alas augstums pie ieejas ir aptuveni 1,7 m, garums 4,8 m. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Černausku kultakmens tiek dēvēts arī par Ezernieku akmeni. Laukakmens virspusē ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām. Vēsturiskos avotos minēts jau 1739.gadā kā Lielais akmens, pie kura zemnieki vairākus gadsimtus likuši ziedojumus. Tas ir 1,7 metru augsts, tā apkārtmērs ir 16,7 metri. Latvijas dižakmeņu sarakstā Černausku kultakmens ieņem 79. vietu.