Lielā stēla
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗1941. - 1949. gadā represēto siguldiešu piemiņai. Atrodas Čakstes un Pils ielu krustojumā. Atklāta 1990. gadā. Tēlnieks Kārlis Baumanis.
VIETAS ATPŪTAI UN GARŠAI
Kur dosimies?
Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.
Mr. Uzbek
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Uzbeku virtuve pašā Siguldas centrā. Lieliska vieta, kur nobaudīt Uzbeku plovu, čeburekus, kebabus un citus nacionālos ēdienus.
Pasēdnīca
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Pasēdnīca – laiks piesēst un paēst! Pasēdnīca ir ēdināšanas uzņēmums, kurš piedāvā iespēju ne tikai gardi un sātīgi paēst, bet arī draugu vai ģimenes lokā neaizmirstami pavadīt laiku kā ikdienā, tā arī svētku brīžos. Pasēdnīcā katru dienu ir bagātīgs pusdienu piedāvājums un iespēja pasūtīt arī maltīti Jūsu svinībām un ikdienai līdzi ņemšanai.
Picērija "La pizza veloce"
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Picērija "La pizza veloce" ir ģimenes uzņēmums, kurš pasniedz gardas, ar mīlestību ceptas picas.
Piemineklis Krišjānim Baronam
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, arhitekts Edvīns Vecumnieks. --- Vīrs, kas rāmi noraugās uz mazpilsētas ikdienas dzīves ritmu, ir Krišjānis Barons, tautā mīļi saukts par Dainu tēvu. Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemes pusē – Strutelē - vagara ģimenē. Viņa tēvs agri mira un Barons dzīvojis pie māsas Dundagā, kur uzsācis arī skolas gaitas. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam – Tērbatas (tagadējā – Tartu) universitātē, kur iepazinies ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu. Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. Viņš cēlās agri, vasarās pat ap pieciem no rīta, pēc pusdienas darbus uz pāris stundām pārtrauca, iedams pastaigāties, un tad strādāja atkal līdz vakaram. Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas. Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, pēc paša Barona rasējuma Maskavā tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis. Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām 20 sadaļas. Oriģinālais Dainu skapis glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā. Dzīves, mācību un darba gaitās Krišjānis Barons diezgan bieži mainījis dzīvesvietas – Dundaga, Tērbata, Pēterburga, Maskava, Rīga, taču savu pēdējo vasaru 1922. gadā viņš pavadījis Turaidā – jaukā vietā teju pašā Gaujas krastā. Krišjāņa Barona vedekla Līna savās atmiņās stāsta, ka „tēvs bijis liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītu viņa pirmais gājiens bij` uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, viņš izgāja staigāt un pazuda uz vairākām stundām. Tā viņš izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņus, kuri veda uz augšu.” Krišjānis Barons miris 1923. gadā un atdusas Rīgā, Lielajos kapos.
Plosta brauciens ar gidu
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Plostnieku un žuļiku stāsti uz Gaujas un pie ugunskura ar Māri Ansi Mitrevicu jeb "Gaujas mitro". Iepriekšējai rezervācijai tiek piedāvāti ekskluzīvi un ekstrēmi piedzīvojumi ar laivu, pārgājieni brīnumainā dabā, plostu un laivu noma. Papildus – Gaujas krastā (Siguldā, Peldu ielā 2, Gaujas kreisajā krastā lejpus tilta) šajā pavasarī durvis ver unikāla ekspozīcija Gaujas plostnieka stāsts, kas vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Te vienuviet iespējams iepazīties gan ar koku pludināšanas vēsturi, gan apskatīt īstu astes plosta mājiņu ar tās iedzīvi, kā arī pašam iemēģināt roku plostu siešanā un citās plostnieka arodam raksturīgās nodarbēs.
Raganu katls
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Raganu katls ir milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas. --- Raganu katla smilšakmenī atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Raganu katla rietumu malas lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras iztek neliels strauts. Raganu katls pazīstams kā filmas „Būris” uzņemšanas vieta, par ko liecina smilšakmenī atstātais metāla būris. Raganu katla augšējā malā izveidojies neliels izteikti sezonāls ūdenskritums. Katla ārējo malu pāršķeļ no nogāzes plūstošā strauta gultne, kas noslēdzas ar šo ap 2,7 m augsto ūdenskritumu. Gravas iespaidu mazina aktīvs erozijas process kā arī daudzie nogruvumi un dubļi. Lielākie smilšakmens atsegumi ir abās Raganu katla malās, savukārt augšdaļā tie ir nelieli. Jāpiebilst, ka Raganas katls ir aizsargājams dabas objekts. Raganu katls ietilpst Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru var apmeklēt tikai zinātniski pētnieciskos nolūkos ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālu atļauju. Tāpēc Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta.
Saulstaru iezis un ala
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī. Atrakta un tīrīta 1990. gadā. Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs un vāji cementēts. Nostāsti vēsta, ka alā 1944. gadā ir slēpušies sarkanie partizāni un mežabrāļi pēc II Pasaules kara, tāpēc alu mēdzot saukt arī par Mežabrāļu alu. Aizliegts rāpties pa smilšakmens atsegumu, iet iekšā alā un kurināt ugunskuru!
Siguldas Romas katoļu baznīca
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗1995. gadā draudze sāka būvēt jaunu dievnamu, izmantojot arhitektes Maijas Krastiņas projektu. Ēku iesvētīja jau 1996. gada septembrī. Baznīca veltīta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Galvenajā altārī ir atbilstoša svētbilde, kas ir mākslinieka Šēnberga gleznas kopija. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi, kā arī citi pasākumi, kas domāti ne tikai draudzei, bet arī pilsētai un tās viesiem. Labās akustikas dēļ dievnamā labprāt uzstājas dažādu stilu mūziķi.
Sucre. Sweet boutique
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Saldumu burve Anastasija Parafiņuka ir atvērusi kafejnīcu pašā Siguldas tirgus centrā. Te nobaudāmas kūkas, dažādi saldumi, kā arī siltie dzērieni.
Suvenīru izgatavošanas un tirdzniecības namiņi
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Siguldas pils kompleksa teritorijā kopš 2016.gada pieejami suvenīru izgatavošanas un tirdzniecības namiņi. Namiņos iespējams iepazīties ar meistaru amatu prasmēm, dažādiem materiāliem, Latvijā ražotiem produktiem ar iespēju tos iegādāties. Suvenīru namiņi ir unikāli ar to, ka tajos tiek piedāvāts Latvijas ražojums, līdz ar to ir iespējams atbalstīt vietējos amatniekus. Meistari labprāt iepazīstinās ar savu produktu klāstu un to veidošanas procesu. Pieejams no maija līdz oktobrim.
Svētku laukums
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Svētku laukums izbūvēts par godu Siguldas pilsētas astoņsimt gadu svinībām 2007. gadā. No skatu laukuma, kas izveidots Svētku laukuma nomalē paveras elpu aizraujošs skats uz Gaujas senleju un upes labajā krastā esošo Krimuldas pili. Kā liecina pats Svētku laukuma nosaukums, šī vieta pulcē Siguldas vietējos iedzīvotājus un viesus atzīmēt dažādus svētkus, baudīt koncertus un gadskārtu pasākumus, pirkt un pārdod gadatirgos un izaicināt sevi, piedaloties sporta pasākumos. Šeit iespējams pulcēt pat 30 tūkstošus apmeklētāju, pirmoreiz Svētku laukums šādu skatītāju skaitu piedzīvoja Latvijas populārākās grupas „Prāta Vētra” koncerta laikā 2007. gada augustā.