SEVOVietas
VIETAS ATPŪTAI UN GARŠAI

Aktivitātes Latvijā

Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.

AtlaseAktivitātes
Visas vietasRestorāniKafejnīcasNaktsmītnesPirtis un SPAAktivitātesDaba un apskates vietas
Idejas šodienaiNesen pievienotāsAktuāliAr bērnuDzīvniekiem draudzīgsRandiņamKafijaiDabā

Tava vieta. Pamanāmā vietā.

4 reklāmas logi2 reklāmas logiMaiņa ik pēc 5 s

1976 atrastas vietas

Aktivitātes

Laimas pulkstenis

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

2010. gadā Latvijas leģendārā šokolādes fabrika "Laima", svinot savas darbības 140 gadu jubileju, sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem meklēja to pilsētu, kura vislabāk atbilstu titulam "Mīlestības pilsēta". Televīzijas tiešraidē Latvijas iedzīvotāji ar savu balsojumu izvēlējās tieši Siguldu. Tā Sigulda ieguva Mīlestības pilsētas titulu un arī unikālu iespēju izveidot satikšanās vietu, kuras centrā tika uzstādīts uzņēmuma dāvātais "Laimas" pulkstenis, kas Siguldā simbolizē tās vērtības, kam kalpo leģendārais "Laimas" pulkstenis Rīgā - mīlestības caurstrāvota satikšanās vieta. --- "Laimas" pulkstenis Rīgas centrā skaita laiku jau kopš 1924.gada. Sākotnēji sabiedrībā tas bija zināms kā "Lielais pulkstenis", taču 1936.gadā tas tiek izrotāts ar saldumu ražotāja "Laima" logotipu un kopš tā laika dēvēts par "Laimas" pulksteni. Pulkstenis sabiedrībā iemantojis simbolisku nozīmi - tas tiek uzskatīts par romantisku satikšanās vietu.Tagad arī Siguldā ir savs "Laimas" pulkstenis un Mīlestības pilsētas tituls. Siguldas Laimas pulksteņa projektēšanā ir ieguldīts ļoti liels projektēšanas darbs. Inženieri ir pārdomājuši katru detaļu līdz pēdējai skrūvītei, virtuāli ar speciālu projektēšanas programmu pārbaudot katru pulksteņa detaļu. Laimas pulkstenis Siguldai izgatavots no nerūsējoša tērauda, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Tam ir apgrieztas piramīdas forma, tādējādi tā augšdaļa ir platāka, bet apakšdaļa trīs reizes šaurāka. Pulksteņa plaknes ir vērstas pret visām četrām debess pusēm. Ņemot vērā specifisko dizainu, pulkstenim ir nopietna konstrukcija - aptuveni 2 m³ liels pamats, kas iebetonēts gandrīz 2m dziļumā zemē. Laimas pulkstenim Siguldā ir iekšējais LED diožu apgaismojums, kas ievērojami ekonomē elektroenerģiju. Katrai pulksteņa ciparnīcai ir Šveices ražojuma pulksteņa mehānisms, ko vada viens vadības bloks, kas atrodas ārpus pulksteņa, lai pulksteņa pieregulēšanu var veikt brīvi no attāluma. Tāpat arī elektropadeve un automātika neatrodas pulkstenī, bet ārpus tā, ērtākam apkopēm. Pulksteņa autors ir Latvijas dizainers Arvis Sproģis.

↗
Aktivitātes

Laivu noma “Go&Row”

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Laivu noma “Go&Row” piedāvā laivu maršrutus, kas piemēroti ģimenēm ar bērniem, aktīvās atpūtas cienītājiem vai dabas baudītājiem, lai dotos laivu braucienā, baudītu neaizmirstamus mirkļus, un ainaviski bagātīgos upju krastus. Maršrutu cenā iekļauts: divvietīga laiva kajaks “Vista”, vestes, airi, ūdensdrošs mantu maiss, šoferu transports no galapunkta uz sākumpunktu. Iespējams nomāt tikai laivu, lai varētu pēc savām vēlmēm atklāt kādu jaunu Latvijas upi un to bagātību.

↗
Aktivitātes

Laivu noma "laivojam.lv"

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Laivošanas maršruti Siguldas apkaimē ietver skatus uz stāvajiem Gaujas senielejas krastiem, smilšakmens atsegumiem un alām, Siguldas vēsturisko tiltu, tālumā redzamo Turaidas pils torni un citiem apskates objektiem. Gaujas abos krastos ir vairākas ūdenstūristu apmetnes, kurās ir pieejamas gan ugunskura, gan telšu vietas. Cena: laivu noma sākot no 30.00 EUR.

↗
Aktivitātes

Laivu noma “Peldam.lv”

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Laivu noma "Peldam" piedāvā piedāvā kanoe, kajaku un gumijas laivu nomu, laivošanai pa Latvijas skaistākajām upēm - Gauju, Braslu, Salacu. Jūsu rīcībā būs divvietīgas, trīsvietīgas kanoe laivas, divvietīgi kajaki un divvietīgas, četrvietīgas gumijas laivas. Mājas lapā apskatāmi dažādi pieejamie maršruti un aptuvenais laivošanas ilgums.

↗
Aktivitātes

Laivu noma “Peldam.lv”

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Laivu noma "Peldam" piedāvā piedāvā kanoe, kajaku un gumijas laivu nomu, laivošanai pa Latvijas skaistākajām upēm - Gauju, Braslu, Salacu. Jūsu rīcībā būs divvietīgas, trīsvietīgas kanoe laivas, divvietīgi kajaki un divvietīgas, četrvietīgas gumijas laivas. Mājas lapā apskatāmi dažādi pieejamie maršruti un aptuvenais laivošanas ilgums.

↗
Aktivitātes

Lorupes ieleja

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Ielejas apmeklējums būs īpašs piedzīvojums neskartās dabas baudītājiem. Mežonīgajos upītes krastos paslēpušās iespaidīgas smilšakmens klintis, alas un nišas. Lorupes ielejas takas dabā nav marķētas. Nelielā Lorupes upīte plūst pa dziļu ieleju, ko stāvo krastu dēļ nereti dēvē arī par gravu. Ielejas nogāzēs atsedzas smilšakmeņi. Pāri Lorupes ielejai uz Vidzemes šosejas 1978. g. uzbūvēts viadukts, kas dublē veco - cauri ielejai izbūvēto ceļu.

↗
Aktivitātes

Malvīnes Grīnbergas vasarnīca

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts. Šveices ielas 17 un 17b namu reiz apsaimniekojusi slavenā operdziedātāja Malvīne Vīgnere – Grīnberga, kas 1930. gadā te atklāja savu atpūtas namu “pansiju - sanatoriju”. Tā laika prese raksta, ka nams ierīkots ļoti labi un atstāj patīkamu iespaidu. Siguldiešu atmiņas glabā stāstus, ka dziedātājas pansiju iecienījuši mūziķi. Pansija bijusi ar pilnu uzturu, un vietējie varējuši nopelnīt, pārdodot atpūtniekiem ogas. Ziemā Grīnberga kundze pasniegusi dziedāšanas stundas, rīkojusi vakarus ar savu audzēkņu piedalīšanos. 1935. gadā Grīnberga kundzes īpašumā telpas iznomāja Latvijas Sarkanā krusta Siguldas nodaļa, kas te atvēra Bērnu veselības kopšanas punktu. Malvīne Vīgnere – Grīnberga savā īpašumā saimniekojusi līdz 1943. gadam.

↗
Aktivitātes

Mālpils viduslaiku pilskalns

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas laikā Mālpils bija viens no Siguldas fogtejas pieciem draudzes novadiem līdzās Nītaurei, Siguldai, Skujenei un Zaubei. Mālpils viduslaiku pils Mergupes labajā krastā satiksmes ceļu nodrošināšanai celta pirms 1413.gada, kad to pirmo reizi piemin rakstītajos avotos, bet bija apdzīvota vieta vismaz 14.gadsimta otrajā pusē. Mālpils viduslaiku pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 2124. Mālpils pils bija neliela saimniecības pils bez lielam aizsardzības sistēmām. Pilij bija taisnstūrim līdzīgas formas plānojums ziemeļu-dienvidu virzienā. Galvenie vārti atradās ziemeļu galā. Kopējais pils garums bija ap 154m, un tā sastāvēja no diviem, ar mūri apjoztiem, taisnstūrveida pagalmiem – priekšpils un galvenā pils, ko atdalīja šķērsmūris. Priekšpils bija ap 95m gara un ap 47m plata (1968.gadā te izbūvēja estrādi). Galvenā pils daļa bija ap 59m gara un ap 47m plata. Mūri ceļa pusē bija ap 2m biezi, bet upes pusē tikai 1,3m. Pils arheoloģiskā izpēte nav veikta. Zviedru-poļu kara laikā (1600-1621) poļu armija atkāpjoties pili uzspridzināja, un vēlāk to vairs neatjaunoja. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils pilsmuižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvi līdz pat 18.gadsimta vidum, kad muižas centru pārcēla uz tagadējo vietu.

↗
Aktivitātes

Muntera vasarnīca

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts. Advokāts Arsēnijs Sūna bija Latvijas Republikas pēdējā ārlietu ministra Muntera sievas pirmais vīrs. Acīmredzot, pēc šķiršanās mājas palikušas sievai, jo šeit vasaras pavadījis arī pats ministrs Munters. Vietējie atceras, kā ministrs šortos skrējis uz Gauju peldēties un bijuši pārsteigti par augstās personas tiem laikiem pietiekami lielo uzdrīkstēšanos. Muntera sieva Natālija bijusi kņaza Kropotkina kalpotājas, bērnu aukles meita. Par ilggadīgu kalpošanu kņazs esot uzdāvinājis auklei vasarnīcu Siguldā. 1940. gadā Munters un viņa sieva Natālija tika apcietināti Siguldā, savas mājas dārzā atvaļinājuma laikā. Apcietināšanu vadīja iekšlietu tautas komisārs Vilis Lācis.

↗
Aktivitātes

Nurmižu muiža

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Nurmižu muiža (Nurmis) atrodas Siguldas novada Siguldas pagasta Nurmižos starp Siguldu un Līgatni. 1920.gadu sākumā muižā tika ierīkota lauksaimniecības skola. 1944.gadā karadarbības rezultātā muižas kungu māja tika nopostīta un pēc kara pamazām tika nojaukta. Mūsdienās muižu visā tās krāšņumā iespējams apskatīties vien kā maketu Vienkoču parkā Līgatnē. 1755.gadā Nurmižu muiža nonāca Georga fon Duntena īpašumā. Nurmižu muižas kungu māja celta 1795.gadā, aizvietojot novecojošo koka mitekli, kas sen vairs neatbilda muižnieku prasībām. Nurmižu muiža piederēja Duntenu dzimtai. Dunteniem piederēja arī Sējas, Grāves un Dūjas muiža, kā arī īpašumi Igaunijā. Tā bija viena no 18.gadsimta modernākajām Vidzemes celtnēm. Centrālā būve, kas caur zemiem pusloka korpusiem savienoti ar nelieliem divstāvu paviljoniem aizgūti no romiešu villu paraugiem. Sākumā dzīvošanai piemērota bija tikai muižas centrālā daļa, bet dzīvojamo telpu trūkums spieda pielāgot dzīvošanai arī sānu korpusus. Līdz mūsdienām ir saglabājies Bīriņu mājskolotāja Vilhelma Krauzes apraksts, kurā ar sajūsmu aprakstīta jaunā kungu māja. Arī citi ceļotāji savos aprakstos ar sajūsmu pieminējuši Nurmižu muižu un tās skaisto parku. Johans Kristofs Broce 1796.gadā savā zīmējumā ilustrējis Nurmižu muižu. Šajā laikā vēl stādījumi ap muižu bija nelieli. Nurmižu muižas jaunie staļļi ir viena no senākajām Latvijas ampīra celtnēm. Tika uzcelta arī oranžērija (skaista klasicisma celtne), kuras celtniecībā izmantots dabīgais šūnakmens. Georgs Veinfolds fon Duntens mira 1845.gadā. Muižu mantoja viņa brāļadēls Vilhelms Duntens. Par muižas pēdējo īpašnieku kļuva Reinhards fon Dālvigs, kas 1901.gadā saņēma Krievijas senāta atļauju pievienot savam uzvārdam fon Duntenu uzvārdu un titulu. Mūsdienās no muižas ēkas pāri palicis ir tikai kreisais korpuss, kas atrodas uz sabrukšanas robežas. Līdz mūsdienām daļēji ir saglabājusies oranžērija, kā arī staļļi.

↗
Aktivitātes

Papīrmākslas darbnīca "Viktora vēstules"

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Papīrmākslas darbnīca „Viktora vēstules” no Siguldas novada pašvaldības vecajiem, sasmalcinātajiem dokumentiem top oriģinālas papīrlietas – grāmatzīmes, dāvanu aploksnes, rotaslietas, pastkartes un īpašs vēstuļu papīrs. Darbnīca piedāvā papīrliešanas nodarbības lieliem un maziem apmeklētājiem. Sadarbībā ar “Latvijas Pastu” darbnīcā darbojas īpaša pasta stacija, kurā ikviens var uzrakstīt un nosūtīt sveicienus saviem mīļajiem visā pasaulē.

↗
Aktivitātes

Peļņu kaujas piemiņas zīme

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme. Atzīmējot Mazās Juglas kauju 100. gadadienu Mores pagasta „Peļņos”, vietā, kur pulkveža Vācieša komandētā 5. Zemgales pulka strēlnieki 1917.gada 18.septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij, līdz ar ko latviešu strēlniekiem 1.Pasaules karš faktiski bija beidzies, 2017. gada 16.septembrī tika atklāta piemiņas zīme. Piemiņas zīmes uzstādīšanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši uzņēmēji un privātpersonas. Par piemiņas zīmes pamatu kalpo Balvu novadā atrasts nošķelts granīta akmens ar piestiprinātu trapecveida melnu plāksni, kurā iekalts teksts: „12.-18.09.1917. 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki pie “Peļņu” mājām sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku. 16.09.2017.”. Piemiņas vietas izveidi iniciēja biedrības „Latviešu Strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas valde. Nodomu atbalstīja arī Siguldas novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas pašvaldība un Tukuma novada pašvaldība. Piemiņas zīmi izgatavoja SIA „Tako akmens”, tās transportēšanu un uzstādīšanu nodrošināja SIA „Liepas Z”, „ZelTrans” un AS „Siguldas Būvmeistars”. Informāciju sagatavoja: Ēvalds Krieviņš, rez. pulkvežleitnants, Cēsu nodaļas vadītājs.

↗