Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.
Apvieno interesantas vietas un pieturas savām brīvdienām.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Laivu noma "Čiekurlaivas" piedāvā divvietīgas kanoe laivas un kajakus brīvā laika pavadīšanai pie dabas, kā arī gumijas plostus nesteidzīgai dabas baudīšanai braucienā pa Gauju. Cenas: no 20.00 EUR
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Muzejā apskatāma brīvdabas ekspozīcija, ar tās ievērojamāko apskates objektu - Padomju armijas tanku T-34. Iekštelpu ekspozīcija veltīta Mores kauju piemiņai un to vēsturiski nozīmīgajiem pavērsieniem II Pasaules kara laikā, kā arī 19.gs. un 20.gs. mājsaimniecības un amatniecības priekšmetiem.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Panorāmas rats, kas atrodas pilsētas Svētku laukumā, un paceļ savus apmeklētājus 30 metru augstumā, atklājot elpu aizraujošu skatu uz Gaujas senlejas ainavu, Livonijas ordeņa Siguldas pili, Turaidas pili Gaujas pretējā krastā, Krimuldas muižu un Siguldas pilsētu, sniedzot neaizmirstamu piedzīvojumu ikvienam pilsētas viesim. Panorāmas rats siguldiešiem un tūristiem šo iespēju – pacelties virs koku galotnēm un apskatīt apkārtni no putna lidojuma augstuma piedāvā jau kopš 1974.gada 11.septembra.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Piemineklis skolotājam un publicistam Atim Kronvaldam Siguldas Jaunās pils priekšā atklāts 1938.gadā. Autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skolotājs un publicists Atis Kronvalds dzimis 1837. gadā Kurzemē. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latviešu valodas kopšana, bagātināšana un pētīšana Kronvaldu Atim bijusi svarīgāka par visu, kādā vēstulē viņš rakstījis: „Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.” Laikā no 1841. līdz 1871. gadam Gaujas pretējā krastā – Turaidas Šveices mājā notika Latvijas Skolotāju konferences. Vienā no tām, 1869. gadā Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences. Sākotnēji šis piemineklis atradies pie Baltās pils, toreizējās Siguldas ģimnāzijas.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Raiņa parks ir lielākā atpūtas vieta bērniem un jauniešiem Siguldā. Parks ir sadalīts rotaļu laukumos pa vecuma grupām: 1–3 gadus, 4–6 gadus un 7–12 gadus veciem bērniem. Parkā ir ierīkots arī basketbola laukums un skeitkparks.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗No Sauleskalna paveras panorāma uz Mālpili un centra ūdenskrātuvēm. Iespējams apskatīt 1986.gada tēlniecības simpozija skulptūras. Pirmais tēlniecības simpozijs, kura idejas autors bija tēlnieks Indulis Ranka, notika 1977.gada jūnija mēnesī. Mālpils sovhoztehnikuma teritorijā strādāja četri profesionāli tēlnieki. Tā kā Mālpils apkārtnē meliorācijas darbos izcelto akmeņu bija bagātīgs klāsts, katrs tēlnieks varēja izvēlēties savai iecerei vispiemērotāko. Tapa četras akmens skulptūras “Ūdensgariņš Burbulis” (tēlnieks Indulis Ranka), “Improvizācija” (tēlnieks Ojārs Feldbergs), “Liesmojošās stabules” (tēlnieks Ojārs Breģis) un “Viļņos” (tēlnieks Raitis Bēcis). Šīs skulptūras šodien apskatāmas pie Mālpils profesionālās vidusskolas. Otrs simpozijs notika 1986.gadā, kurā arī tapa četras skulptūras – “Ūdenskritums” (tēlnieks Juris Švalbe), “Zivs” (tēlnieks Igors Dobičins), “Foboss” (tēlnieks Gvido Buls) un “Pārkārtošanās” (tēlnieks Raitis Bēcis), kas izvietotas šeit – Sauleskalnā.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Lielākais privātais Zoo Latvijā, kas atrodas 11ha plašā dabas teritorijā, Gaujas Nacionālā parka ainavā. Šeit iespējams satikt zebras, kamieļus, lemūrus, lamas, alpakas, dambriežus, hailandas govis, poitou ēzelīšus, trusīšus, valē kazas, pāvus, surikatus un daudz citus dzīvnieciņus.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Krimuldas pagasta Sunīšu ciema bijušās katlumājas pārbūves rezultātā tiks izveidots dienas centrs vietējās kopienas interesēm un vajadzībām. Pārbūves mērķis bija radīt kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību un brīvā laika pavadīšanas iespējas iedzīvotājiem, stiprinot vietējo kopienu un pakalpojumu daudzveidību
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Veikals sportam un atpūtai "Okej" piedāvā velo nomu. Velonoma piedāvā piemērotus velosipēdus sievietēm, vīriešiem un arī bērniem. Papildus tam iespējams iznomāt arī dažādus velopiederumus – ķiveres, bērnu sēdeklīšus u.c.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Attēlā redzamā ēka reiz nesusi vārdu “Villa Agnese”. 1988. gadā Zigurds Zuze par šo namu rakstījis: “Šodien pat pēc paviršās silikātķieģeļu apbūves tā saglabājusi savu diženumu." Šo māju cēlis arhitekts N. Putniņš 20. gadsimta sākumā. Trīsdesmitajos gados namā piedāvātas naktsmītnes jaunatnei. No tās īpašnieka V. Krēnberga 1935. gadā to nopērk Siguldas ilggadējais ārsts Ādams Melngalvis, kurš te iekārto ne vien telpas dzīvošanai, bet arī doktorātu. Pie A. Melngalvja “Villā Agnese” ilgāk dzīvojis un strādājis arī gleznotājs, profesors Vilhelms Purvītis.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗"Villa Zaļā" ir vienīgais autentiski saglabājies Siguldas kūrorta apbūves paraugs, kas ļauj iztēloties Siguldas pilsētas, bet jo īpaši Šveices ielas apbūvi 20.gadsimta sākumā. Šī vasarnīcas tipa koka ēka ar izbūvētām verandām, balkoniem un ažūriem kokgriezumiem būvēta 19.gadsimta beigās. Kopš 2018.gada ēkas teritorijā ir ierīkots radošais kvartāls. --- Šveices iela bija pirmā vienlaidus apbūvētā iela Siguldā. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā bija 114 vasarnīcas un pansijas. 1891. gadā muižas īpašniece Olga Kropotkina ēku iznomāja diplomētam aptiekāram Hugo Fogelim, kurš te atvēra pirmo Siguldas aptieku, kas te darbojās līdz pat 1924. gadam. Pēc agrārās reformas 1923. gadā "Villa Zaļā" nonāca Georga Kropotkina īpašumā, un zināms, ka līdz 1939. gadam te dzīvoja Marija Kropotkina. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ēkā atradusies miertiesa, vēlāk bibliotēka. "Villa Zaļā" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8498.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots". --- Tagadējais apdzīvotās vietas nosaukums saglabājies no Akenstakas muižas nosaukuma (tolaik - Klingenberg, tulk., skaņais kalns), kas šeit izveidojās Livonijas ordeņa mestriem Pletenbergam (Plettenberg), Brigenejam (Brüggenei) un Gālenam (Galen), laikā no 1498. -1540.g., izlēņojot kādai Akerstafu (Ackerstaff) ģimenei 6 arklus zemes Nītaures (Nitau) pusē, 2 arklus zemes, kroga vietu un dārzu iepretim Mālpilij (Lemburg), un Klausam Zudenam (Suden) reiz piederošo siena pļavu ar 4 arklus lielo saimniecību. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas, Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām, un tās latviskais nosaukums, visticamāk, ir pirmo īpašnieku - Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis pielabots. Muiža Akerstafu dzimtai pieder 198 gadus. Tad nomainās piecas Akerstafu paaudzes, līdz 1696.g., neatstājot vīriešu kārtas mantinieku mirst asesors (tiesneša palīgs) Bengts Akerstafs, un muiža nonāk viņaznota - apgabaltiesneša Justa Palmenberga (Palmenberg) rokās. Gadsimta sākumā Vidzemē plosās mēris. No 75 muižas ļaudīm izdzīvo tikai pieci. 1742.g. muižu iegādājas generālsuperintendanta sieva Marta Hedviga fon Briuninga (Bruining), bet 1780.g. muiža nonāk Buku (Suddenbach) muižas īpašnieka - rotmistra Salomona johana fon Gersdorfa (Gersdorff) īpašumā. Gersdorfs muižu apvieno ar blakus esošo Mūra pusmuižu (Muremoise, Rodenhof), ko par 10 000 dālderiem bija iegādājies no landrāta Fridriha Vilhelma fon Taubes. 1798.g. īpašums par 20 000 dālderiem tiek ieķīlāts bijušajam apgabala tiesnesim Fridriham Nikolajam (Nicolai). 1837.g. īpašumu iegādājās Karolīna fon Tīzenhauzena (Tiesenhausen), kas 25 gadus vēlāk, muižu ar 248 ļaudīm par 40 000 rubļiem cedē savam dēlam. Ap 1886.g. muiža nonāk Kniediņu (Kaltenbrunn) muižas īpašnieka, Vidzemes bruņniecībā imatrikulētas baltvācu muižnieku un tirgotājudzimtas pārstāvja - Ernsta fon Blankenhāgena (Blanckenhagen) rokās. Šajā laikā Akenstakā tiek iekopts parks, darbojas dzirnavas, brūzis, pienotava, ķieģeļu ceplis, kokzāģētava un skola ar vienu klasi. Uz muižas ēkām ūdens tiek pievadīts pa ozolkoka cauruļu sistēmu. lenesīgi ir Auzu, Egļu, Zirnīšu krogi, un sadarbība ar Ernsta vecākiem Allažu muižā, kur ražo «Allažu ķimeli». 1888.g. muižas zeme ir trešā vērtīgākā draudzē. Muižā dzimst trīs no barona četriem bērniem - Kurts Eduards Gotlībs (1887), Herberts Heinrihs (1892) un Hariete Izabella (1902). 1905.g. kungu pili nodedzina nemiernieki, jauno namu būvē citā vietā, daudz pieticīgāku. Sākoties I Pasaules karam, muižā uzturas un nocietinājumus veido Peterhofas dragūnu pulki. Barons pārdod labību,lopus, inventāru un bēg. 1918.g. izpostīto muižu pārņem Ernsta dēls - Kurts. 1920.g. muižas zemi (1410 ha) nacionalizē un sadala 90 saimniecībās. Muižas centrs tiek dzejniekam K. Jēkabsonam un komponistam A. Kalniņam. Ulmaņlaikos šeit ražo sviestu eksportam, dibina biedrības, notiek gadatirgi. Pārmaiņas ienes II Pasaules karš. Sākas bēgļu gaitas, tad izsūtīšana, dramatiskās Mores kaujas, vēlāk kolhozu - «Jaunā Dzīve» un «Draudzība» laiks, kad muižas ēkas cieš no kolhoznieku vandālisma un vienaldzības. Līdz mūsdienām ir saglabājušās 9 no muižas kompleksa ap 28 ēkām. Mūra pusmuiža zudusi pilnībā, bet muižai reiz piederošās mājas – Rūtiņi, Kalna KaInciemi, Mestri, Kalna Mežakas, Kalna Šķeisteni, Tautas, Pitņi, Kateni, Knauķi, Uspīļi, Akenstaka, Ruļļi un Peļņi pastāv vēl šodien. 21.gs. sabiedriskā dzīve ir koncentrējusies Mores pagasta centrā, un pamazām nebūtībā ejošā muižas ēku daļa un parks ir privātīpašums.
