Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.
Apvieno interesantas vietas un pieturas savām brīvdienām.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas jumts atgādina senlatviešu riju, arī interjera elementi baznīcas iekšpusē veidoti latviskā stilā. Padomju gados baznīcā bija ēdnīca, vēlāk tā tika izmantota kā noliktava. Šobrīd Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir pilnībā atjaunota.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Siguldas pagastā pie Roķēnu ūdenskrātuves izveidota atpūtas vieta, izbūvējot un iekļaujot atpūtas labiekārtojuma elementus – celiņus, soliņus, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendu, pontonu – radot kvalitatīvu un drošu vidi vienai no populārākajām atpūtas vietām vasaras sezonā novadā. Atpūtas vieta pie Roķēnu ūdenskrātuves pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu atpūtas vietu vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem. Projekts "Roķēnu ūdenskrātuves atpūtas zonas labiekārtošana, piekļuves uzlabošana un infrastruktūras izveide, lai sekmētu dabas un vides tūrisma objektu attīstību Siguldas novada pašvaldībā" īstenots ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas, simbolizē trīs vēsturiskos centrus – Siguldu, Turaidu, Krimuldu – un to vienotību. --- Vietā, kur satiekas Raiņa iela ar Pils ielu, 2007. gadā, atzīmējot Siguldas astoņsimtgades svinības, tika uzstādīts Atslēgu skvērs. To veido vairāki mākslinieciski metāla objekti – tiltiņš, arkas un atslēgas, kas savā starpā ir stilizēti saskaņoti. Saskaņā ar izvēlēto pilsētas noformējumu, katru gadu ziedu topiārijs tiek veidots no dažādiem augiem. Iestājoties pavasarim, atraitnītes un dažādas sīpolpuķes, tostarp tulpes un krokusi, rotā Atslēgu skvēru. Kompozīcija, ziedu izvietojums un to dažādība, kā arī augu izvēle ir tieši atkarīga no izvēlētā pilsētas noformējuma, kas katru gadu tiek mainīts. Kā papildus elements Atslēgu skvēra noformējumā ir nelielais pusloka tiltiņš, kas nu jau kļuvis par iecienītu vietu jaunlaulātajiem atslēgu slēgšanai kā simbols tīrai un uz abpusēju uzticību balstītai mīlestībai. Te nu jāmin fakts, ka atslēgu pieslēgšana tiltiņam nav atļauta. Atslēgām piemīt arī simboliska nozīme. Jau no seniem laikiem pilsētas atslēga ir tās drošības un patstāvības simbols. Vēl viduslaikos masīvos cietokšņu vārtus noslēdza, lai saglabātu pilsētnieku drošību nakts stundās un ienaidnieku uzbrukuma brīžos. Par pilsētas atslēgu atbildīgais bija pilsētas galva. Ja strīdu un karu laikā pilsēta tika iekarota, tās pārvaldītājam atslēgas bija jānodod nākošajam pilsētas saimniekam. Līdz mūsdienām atslēgas ir saglabājušas to simbolisko nozīmi, pagātnē atstājot to utilitāro nozīmi. Tikai dažām pilsētām ar senu un bagātu vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām ir saglabājusies vēsturiskā atslēga.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa Jāņa mājas. “Te Teodors Zaļkalns verandā, kurai cauri auga koki, bieži veidoja vai arī, atlaidies atpūtas krēslā, lasīja. Viņš bija jautrs un ļoti labprāt ar bērniem kopā skrēja (milža soļus) ap stabu. Šīs mājas skaistie vārti ar iekaltu uzrakstu "J.G. 1905” dažus gadus atpakaļ izgaisa nezināmā virzienā” tā rakstījis Z. Zuze 1988. gadā.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Kameršļūkšanas trase ir vieta, kur ziemas sezonā kopā ar draugiem, radiem, ģimeni jautri pavadīt laiku svaigā gaisā, šļūcot ar kamerām no kalna.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju. --- Ideja par tilta būvniecību radusies jau 1976. gadā divu iemeslu dēļ. Jau izsenis Velnalas klintis vilinājušas tūristus tās aplūkot. Līdz pat 20.gs. sākumam klinšu pakājē pie alas bija iespējams ērti pieiet pa taku, kas veda slīpi gar krauju. Vēlāk tika ierīkota speciāla masīva platforma, ko balstīja dzelzs sliedes. Daudzo apmeklētāju dēļ smilšakmens pamazām tika bojāts un nodrupa, radot draudus Velnalas saglabāšanai. Nelielu takas posmu apmeklētājiem bija jāmēro virs pašas alas. Šeit smilšakmens slānis bija tikai aptuveni metru biezs un līdz ar to gājēji pamazām deldēja un apdraudēja alas griestus. Tā kā apmeklētāju interese par alu nemazinājās, radās nepieciešamība izdomāt alternatīvu alas apskatei – izveidot cilvēkiem ērtu piekļuvi pretējam krastam, kurā ierīkot atpūtas vietu, no kuras būtu iespējams apskatīt gleznainos smilšakmens atsegumus, arī ainavisko Velnalu. Otrs iemesls – jau tajā laikā tika plānots izveidot interesantu, pagaru apļveida maršrutu Gaujas senielejas apmeklētājiem. Tilta būvniecība bija iespēja, lai radītu šāda veida maršrutu. Tilts uzcelts, pateicoties Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas ministra vietnieka Jāņa Mengota atbalstam, kurš 70-to gadu beigās organizēja projektēšanu un būvniecību. Tilta projekta autori bija inženieris J. Zavickis un arhitekte A. Ādmine. Tiltu atklāja 1979. gadā. 1980. gadā likvidēja taku un platformu pie pašas Velnalas. Kopš tā laika Velnala tūristiem apskatāma no pretējā krasta, kur ierīkota arī atpūtas vieta.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, speciāli iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras klasiska ainava uz Gauju un Turaidas pili. --- Jau kopš 19.gs. tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā. Gaidot viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkotas skatu vietas. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre speciāli sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis patiesi sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu. Augsto viesu sagaidīšana notika grandiozi – tika uzcelti vairāki goda vārti, kas bija izgreznoti ar karogiem un pušķiem. Saistībā ar šo notikumu Siguldā sabrauca „zemāki un augstāki ļaužu bari”, lai sagaidītu ķeizaru ar „priecīgu gavilēšanu un „urrā” saukšanu”. Kā liecina kāda saimnieka atmiņas, novada vīri ar lāpām rokā tika nostādīti goda sardzē no Siguldas kalna līdz pat Turaidai. Vakarā, kad ķeizars ar svītu viesojies Krimuldā, notikusi uguņošana. Vēl ilgu laiku pēc ķeizara vizītes apkārtnē runāja, ka „Krimuldā vēl tagad esot tas pats galds, tāpat uzklāts, un trauki joprojām stāv uz galda, par pieminēšanu, kur ķeizars ēdis, un gulta saklāta, kur gulējis”. Gan no Ķeizarskata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velnalas.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗1941. - 1949. gadā represēto siguldiešu piemiņai. Atrodas Čakstes un Pils ielu krustojumā. Atklāta 1990. gadā. Tēlnieks Kārlis Baumanis.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, arhitekts Edvīns Vecumnieks. --- Vīrs, kas rāmi noraugās uz mazpilsētas ikdienas dzīves ritmu, ir Krišjānis Barons, tautā mīļi saukts par Dainu tēvu. Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemes pusē – Strutelē - vagara ģimenē. Viņa tēvs agri mira un Barons dzīvojis pie māsas Dundagā, kur uzsācis arī skolas gaitas. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam – Tērbatas (tagadējā – Tartu) universitātē, kur iepazinies ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu. Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. Viņš cēlās agri, vasarās pat ap pieciem no rīta, pēc pusdienas darbus uz pāris stundām pārtrauca, iedams pastaigāties, un tad strādāja atkal līdz vakaram. Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas. Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, pēc paša Barona rasējuma Maskavā tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis. Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām 20 sadaļas. Oriģinālais Dainu skapis glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā. Dzīves, mācību un darba gaitās Krišjānis Barons diezgan bieži mainījis dzīvesvietas – Dundaga, Tērbata, Pēterburga, Maskava, Rīga, taču savu pēdējo vasaru 1922. gadā viņš pavadījis Turaidā – jaukā vietā teju pašā Gaujas krastā. Krišjāņa Barona vedekla Līna savās atmiņās stāsta, ka „tēvs bijis liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītu viņa pirmais gājiens bij` uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, viņš izgāja staigāt un pazuda uz vairākām stundām. Tā viņš izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņus, kuri veda uz augšu.” Krišjānis Barons miris 1923. gadā un atdusas Rīgā, Lielajos kapos.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Plostnieku un žuļiku stāsti uz Gaujas un pie ugunskura ar Māri Ansi Mitrevicu jeb "Gaujas mitro". Iepriekšējai rezervācijai tiek piedāvāti ekskluzīvi un ekstrēmi piedzīvojumi ar laivu, pārgājieni brīnumainā dabā, plostu un laivu noma. Papildus – Gaujas krastā (Siguldā, Peldu ielā 2, Gaujas kreisajā krastā lejpus tilta) šajā pavasarī durvis ver unikāla ekspozīcija Gaujas plostnieka stāsts, kas vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Te vienuviet iespējams iepazīties gan ar koku pludināšanas vēsturi, gan apskatīt īstu astes plosta mājiņu ar tās iedzīvi, kā arī pašam iemēģināt roku plostu siešanā un citās plostnieka arodam raksturīgās nodarbēs.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Raganu katls ir milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas. --- Raganu katla smilšakmenī atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Raganu katla rietumu malas lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras iztek neliels strauts. Raganu katls pazīstams kā filmas „Būris” uzņemšanas vieta, par ko liecina smilšakmenī atstātais metāla būris. Raganu katla augšējā malā izveidojies neliels izteikti sezonāls ūdenskritums. Katla ārējo malu pāršķeļ no nogāzes plūstošā strauta gultne, kas noslēdzas ar šo ap 2,7 m augsto ūdenskritumu. Gravas iespaidu mazina aktīvs erozijas process kā arī daudzie nogruvumi un dubļi. Lielākie smilšakmens atsegumi ir abās Raganu katla malās, savukārt augšdaļā tie ir nelieli. Jāpiebilst, ka Raganas katls ir aizsargājams dabas objekts. Raganu katls ietilpst Gaujas Nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru var apmeklēt tikai zinātniski pētnieciskos nolūkos ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālu atļauju. Tāpēc Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗1995. gadā draudze sāka būvēt jaunu dievnamu, izmantojot arhitektes Maijas Krastiņas projektu. Ēku iesvētīja jau 1996. gada septembrī. Baznīca veltīta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Galvenajā altārī ir atbilstoša svētbilde, kas ir mākslinieka Šēnberga gleznas kopija. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi, kā arī citi pasākumi, kas domāti ne tikai draudzei, bet arī pilsētai un tās viesiem. Labās akustikas dēļ dievnamā labprāt uzstājas dažādu stilu mūziķi.
