Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī. Atrakta un tīrīta 1990. gadā. Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs un vāji cementēts. Nostāsti vēsta, ka alā 1944. gadā ir slēpušies sarkanie partizāni un mežabrāļi pēc II Pasaules kara, tāpēc alu mēdzot saukt arī par Mežabrāļu alu. Aizliegts rāpties pa smilšakmens atsegumu, iet iekšā alā un kurināt ugunskuru!
Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senlejas pamatkrasta posms. --- Velnalas klinšu atsegums ir 250m garš un ap 15m augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināma veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā. Rūpīgi ieskatoties, klints sienā saskatāmi seno straumju raksti – dažādi slīpslāņojuma veidi. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velna ala. Tā veidojusies upes erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem. Alas dziļums sasniedz 35 metrus. Velna ala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Jau no 19. gs. ala ir populārs tūrisma objekts, tā pirmo reizi ar nosaukumu „Taufelshöle” pieminēta 1857. gadā žurnālā „Das Inland”. To, ka Velnala jau vairāk kā pusotru gadsimtu ir populārs tūrisma objekts, apliecina tūrisma ceļveži, ceļojumu apraksti, 20. gs. pirmās puses pastkartes un fotogrāfijas. Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta, bet līdz pat 1980. gadam uz alu veda šaura taciņa gar pašu krauju, kāpnes un mākslīgā platforma astoņus metrus virs Gaujas ūdeņiem. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
2007. gadā atklātais Spieķu parks ir veltījums Siguldas populārākajam suvenīram - spieķim. Liecības par spieķiem atrodamas jau 19.gadsimtā izdotajos ceļvežos, kuros teikts, ka "pastaigai pa Siguldas gravām lieti noderēs spieķis, ko var iegādāties no kāda zēna". Lai arī praktiskas vajadzības pēc tā vairs īsti nav, Siguldas spieķītis joprojām nav zaudējis savu popularitāti kā suvenīrs. Siguldas pils kvartālā atvērta Spieķu darbnīca, kurā iespējams vērot spieķu izgatavošanas procesu, kā arī pašiem piedalīties suvenīra radīšanā.
Turaidas ala agrāk tika saukta arī par Dainu un Slakteru alu. Tā ir neliela iedobīte klintī, kas atrodas Turaidā, Gaujas labajā krastā zem Turaidas pils, Turaidas pilskalna nogāzes vidusdaļā. Dažus metrus garajai alai blakus atrodas niša, kas tāpat kā ala veidojusies neliela izmēra smilšakmens atsegumā. Lai atrastu Turaidas alu jādodas pa Dainu ceļu un orientējoties pēc koordinātēm, jāiet iekšā mežā caur brikšņiem un garu zāli. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Reizēm šo alu var saukt arī par ledus alu, jo ziemas laikā pusi no šīs alas ieejas nosprosto ledus, kas alas iekšpusi padara līdzīgu ledus alai. Der zināt! Šai alai iespējams piekļūt dodoties lejup pa stāvu nogāzi. Sliktu laikapstākļu gadījumā piekļuve pie šīs alas var būt apgrūtināta. Ieteicams izvēlēties piemērotus apavus un apģērbu. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Lielākais smilšakmens atsegums Gaujas senlejas posmā no “Rāmkalniem” līdz Siguldai. Atrodas Gaujas kreisajā krastā. Pie tā izveidota autotūristu apmetne, atpūtas un piknika vieta, izvietots informācijas stends. No Katlapu ieža paveras skaists skats uz Gaujas senleju. Raugoties no Gaujas puses, uz atseguma redzami pavasara ledus skrāpējumi un iegrauzumi.
Padomju laikā Mazo alu dēvēja par Revolūcijas alu, jo alā tika atrasti pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu revolucionāru uzsaukumi (proklamācijas). Alas garums ir 14 m, augstums pie ieejas – 3,6 m. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Mākslīgi smilšakmens klintī cirstā nišveidīgā ala atrodas līdzās Gūtmaņalai. Alas garums ir 5,9 m, platums 6,8 m, augstums pie ieejas ir 4,8 m. Ar šo alu saistās teika par Turaidas Rozi un viņas iemīļoto, dārznieku Viktoru Heilu. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
Atrodas ~ 0,7 km austrumos no augstsprieguma līnijas, kas šķērso Gauju. Ap 40 m garās klintis izvietojušās Gaujas vecupes krastā, tādēļ no upes, kā arī no ceļa, pa kuru ved maršruts, tās nav redzamas. Divpakāpju klinti (4,5 + 4 m) veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Augšējā pakāpē redzama 5,5 m plata un 3,5 m dziļa niša un 3,5 m gara ala. Ziedleju klinšu apkaimē rudeņos ir labas sēņu vērošanas un sēņošanas vietas.
Nepamatoti represētajiem Lēdurgas ciema iedzīvotājiem piemineklis. 1949. gada 25. marta deportācijas akcijas “Krasta banga” (Прибой) laikā uz mūža nometinājumu Sibīrijā tika izsūtīti 96 lēdurdzieši.
Taurētāju kalns ir Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta, kuras augšpusē var nokļūt pa koka kāpnēm. Stāsta, ka Taurētāju kalnā atradusies sena novērošanas vieta, kurā sargi ar tauru skaņām vēstījuši par ienaidnieku tuvošanos.
Aunapieres ala atrodas Piķenes kraujas vidusdaļā tāda paša nosaukuma smilšakmens atsegumā. Plaisveidīgās alas augstums pie ieejas ir aptuveni 1,7 m, garums 4,8 m. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
