Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Brīvdienu māja atrodas tikai 600 metru attālumā no Siguldas pilsētas centra un piedāvā leknu dārzu ar šūpuļtīkliem un grila iekārtām. Dažos brīvdienu mājas “Rasa” numuros ir privāta vannas istaba un balkons, no kura paveras skats uz dārzu. Pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums un viesi var bez maksas izmantot koplietošanas virtuvi un ēdamzāli.
⌖ Bauska
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗3-star hotel in Bauska city center, 78 comfy rooms, 2 conference halls, restaurant "Mūza" and bar, free parking for hotel gusts. Pets allowed on request (small fee €15)
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Rotu darbnīca "Baltu rotas" ir ģimenes uzņēmums, kura piedāvājumā ir seno baltu tautu rotu bagātības, kas nebeidz pārsteigt ar savu formu, rakstiem un stāstu. Šis unikālais vēstījums tiek stāstīts tālāk, veidojot gan precīzas seno rotu kopijas, gan ietverot senās zīmes un simbolus moderna dizaina rotās. Vienas nodarbības ilgums sākot no 45 minūtēm, iespējamais grupas lielums no 5 līdz 25 personām.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Sateseles pilskalns ir Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieks. Sateseles pilskalns ir piemērota vieta nelielai pastaigai Siguldas teritorijā, kurā izjust novada vēsturi un aplūkot krāšņos dabas skatus. --- Gaujas lejteces baseinā, arī tagadējā Siguldas, Turaidas un Krimuldas teritorijā senākā apdzīvotība konstatēta ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Seniedzīvotāji dzīvoja apmetnēs, nodarbojās ar medībām, zveju, audzēja mājlopus un vieglāk apstrādājamās augsnēs iekopa tīrumus. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka līdz pat aptuveni 7. gs. Siguldas apkārtni apdzīvoja Vidzemes jeb Gaujas zemgaļi. Vēlāk, ap 11. gs., uzplauka krāšņā lībiešu kultūra. Gaujas krastu stāvākajās vietās tika uzceltas koka pilis un nocietinājumi, kur patverties negaidītu uzbrukumu gadījumos. Lībieši novadu galvenos pilskalnus sauca savā valodā: Satesele, Toreida, Kubesele. Pilskalnus modri apsargāja ar lokiem bruņoti karavīri. Tur bija dzirdams arī kalēju, namdaru, podnieku un citu amatnieku darba troksnis. Lai iepazītos ar lībiešu dzīvesveidu un atstātajām liecībām latviešu tautas kultūrā, lūdzam jūs apmeklēt ekspozīciju par Gaujas lībiešiem Turaidas muzejrezervātā! Visi Siguldas apkārtnes pilskalni ir izvietoti Gaujas vai tās pieteku tiešā tuvumā. No trim pusēm tos norobežo dabīgi stāvas nogāzes, no ceturtās – dabīgi neaizsargātās, lēzenās – aizsarggrāvis un valnis. Uz vaļņa uzcēla baļķu aizsargsienu, aizsargsienas iekšpusē atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī aka. Sateseles pilskalnā jeb Līvu kalnā 13. gs. valdīja lībiešu vecākais – Dabrelis. Pilskalns bijis nocietināts ar 8 metrus augstu un 75 metrus garu aizsargvalni. 13. gs. sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem. Sateseles pils vecākais Dabrelis bijis nesamierināms vācu un to nestās kristīgās ticības pretinieks. Indriķa Livonijas hronikā sīki aprakstītas lībiešu cīņas ar vāciešiem pie Sateseles pils – 1206. gada neveiksmīgais pils ieņemšanas mēģinājums un pils pakļaušana dažus gadus vēlāk.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Siguldas tirgus placis ir atguvis jaunu elpu, jaunus saimniekus un vīziju par jaunu sākumu! 2021. gada nogalē tika uzsākti “Siguldas Tirgus” teritorijas labiekārtošanas darbi, lai gan tirgotājiem, gan tirgus viesiem būtu patīkama darbošanās un iepirkšanās. Šī vieta ir īsteniem gardēžiem, kuri meklē labāko no Latvijas laukiem, mājražotājiem un zemniekiem!
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Liesmā kausēta Murano stikla pērles un rotas. Unikāli un smalki darinājumi, radīti Siguldā. Edivetro darbnīca ir viena no retajām vietām Latvijā, kur ir iespējams vērot stikla pērļu tapšanas procesu - tā kausēšanu liesmā, dizaina veidošanu, norūdīšanu un gala produkta izgatavošanu. Stikla darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja ne tikai vērot procesu no malas, bet arī pašiem veidot savu unikālo rotu. Darbnīcas apmeklējums jāpiesaka iepriekš.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Ūdens aktivitāšu cienītāji novērtēs braucienus ar SUP dēli (angļu valodā - "Stand Up Paddle Board"). Sērfošanai līdzīgais dēlis piemērots, lai dotos aizraujošos braucienos pa upi vai ezeru. SUP dēlis ir viegli pārvietojams, un tā kustību nodrošina garš airis, kas virza SUP dēli uz priekšu līdz ar to atrakcijas baudītājs var stāvēt vai sēdēt, lai izbaudītu piedzīvojumu.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Ūdens aktivitāšu cienītāji novērtēs braucienus ar SUP dēli (angļu valodā - "Stand Up Paddle Board"). Sērfošanai līdzīgais dēlis piemērots, lai dotos aizraujošos braucienos pa upi vai ezeru. SUP dēlis ir viegli pārvietojams, un tā kustību nodrošina garš airis, kas virza SUP dēli uz priekšu līdz ar to atrakcijas baudītājs var stāvēt vai sēdēt, lai izbaudītu piedzīvojumu.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Suvenīru veikaliņš “Cukurs”, kas atrodas līdzās slavenajam Siguldas vagoniņam, piedāvā produktus no vairāk kā 200 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem – kosmētiku, keramiku, pinumus, porcelāna traukus, lina izstrādājumus un, protams, dabīgās sojas vaska sveces, dažādus vietējo gardumus un vegānos našķus, svaigas sulas, tējas un kafiju.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Vangažu Evaņģēliski Luteriskā baznīca ir sens kultūras un arhitektūras piemineklis, kuru ieskauj mierpilni lauku dabas skati. Vangažu Evaņģēliski Luteriskā baznīca atrodas bieza meža ielokā, nelielā pakalnā. No šī pakalna paveras skats uz mierpilniem lauku dabas skatiem, kurus var nesteidzīgi baudīt, iekārtojoties uz kāda no apkārtnē izvietotiem soliņiem. Baznīca tika atklāta 1789. gadā un darbojās līdz pat 20. gadsimta sākumam, līdz karadarbības rezultātā tika nopostīta. Laika ritējums un vēsturiski notikumi mainīja ēkas izmantošanas nolūkus, un tikai 90. gadu sākumā tā atguva savu īsteno veidolu. Baznīca ir neliela, tomēr ļoti mājīga un gaiša. Jau no attāluma tā izstaro patīkamu siltumu, aicinot apmeklētājus doties iekšā.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Vēja Zvana skulptūras autore ir tēlniece Inta Berga un šo simbolisko Vēja Zvanu atklāja 2007. gadā. Astoņi vēja zvani simbolizē astoņus gadsimtus Siguldas vēsturē. --- Laika atskaite tiek sākta 1207. gadā, tātad, 13. gadsimtā, kad lībiešu pārvaldītās zemes sadalīja Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis. Šajā gadā ordeņa mestrs Venno uzsāka Siguldas pils celtniecību. Gaujas ielejas pretējā krastā tika uzceltas arī Krimuldas un Turaidas pilis. Tās cēla vietējie lībiešu amatnieki un zemnieki, kuri bija kļuvuši par atkarīgiem cilvēkiem savā tēvu zemē. Šīs trīs pilis celtas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai no katras pils varētu pārredzēt divas pārējās. 14. gadsimtā Siguldā joprojām saimnieko Livonijas ordenis, tiek veikta pils pārbūve, to no sākotnējā kastellas tipa pārbūvējot par konventa tipa celtni. Pie pils pamazām sāk izvietoties tirgotāju mītnes un citas ēkas. 15. gadsimta rakstos Sigulda pirmoreiz tiek dēvēta par pilsētiņu. Pareizāk sakot, tā bija tirgotāju un amatnieku apmetne, kas aizņēma teritoriju starp tagadējo Siguldas baznīcu un Siguldas pilsdrupām. Pilsētiņai nebija lielas stratēģiskas nozīmes, tā kalpoja par vietējas nozīmes centru. Pie tam - Siguldu toreiz nemaz vēl nesauca par Siguldu – rakstos tiek norādīts Zēgevoldes vārds. 16. gadsimts Siguldai atnes lielas pārmaiņas. Pilsētu veselas divas reizes noposta krievu karaspēks. Pēc Livonijas kara Vidzeme kļūst par Polijas – Lietuvas īpašumu un tiek iekļauta Pārdaugavas hercogistē. Sigulda bija Cēsu vaivadijas Siguldas stārastijas centrs. Pēc kara pilsētiņai izdevās atdzimt – saglabājušās precīzas ziņas par pils un pilsētiņas izskatu, ēkām, ļaudīm, kas tur saimniekojuši. 16. un 17. gadsimta mija iesākās ar nemieriem un pārmaiņām – sākas poļu – zviedru karš, kam beidzoties, Vidzeme uz 100 gadiem nokļuva Zviedrijas sastāvā. 17. gadsimtā notika lielas pārmaiņas muižniecībā – Siguldas muiža tāpat kā daudzas citas tika atsavināta muižniekam un nonāca valsts jeb kroņa pārraudzībā. Reducētās muižas zviedru valdība iznomāja muižniekiem, tie, savukārt, ieguva peļņu, ievācot nodevas un nodarbinot zemniekus klaušu darbos. Pats 18. gadsimta sākums atkal Siguldai nes karu – viena otrai pretim stājas Krievija un Zviedrija, vēsturē šo laiku zinām kā Ziemeļu karu. Karš Siguldas novadu pamatīgi pārmaina, tiek postītas gan muižas, gan zemnieku mājas, iedzīvotāji tiek aizvesti gūstā. Seko Lielais mēris, dzīvi paliek vien ceturtā daļa kādreizējo novada iedzīvotāju. Pēc Ziemeļu kara Vidzeme iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Dzīve lēni, bet atjaunojās – tukšajās sētās atgriezās aizbēgušie, taču vietējo iedzīvotāju dzīves mainījās, jo kaimiņu tukšajās sētās uz dzīvi apmetās ienācēji no Kurzemes un Igaunijas. Siguldas muiža nonāk karavadoņa Pētera fon Lasī rokās, vēlāk mantinieki to pārdod, līdz dažādu darījumu un mantojuma tiesību ceļā muiža nonāk fon Borhu dzimtas īpašumā. 19. gadsimts un īpaši tā otrā puse tolaik mazapdzīvotajai Siguldai ir īpašs uzplaukuma laiks. Tā aizsākumi cieši saistāmi ar Kropotkinu dzimtas saimniekošanu. Siguldas muižnieks slēdza pirmos zemes izpirkšanas līgumus ar zemniekiem. Gadsimta beigās sāka veidoties pagasta sabiedriskā dzīve, tika dibinātas pirmās biedrības, pieauga iedzīvotāju pašapziņas un turības līmenis. Kā īpašs notikums Siguldā 19. gadsimta vidū atzīmējama Krievijas cara II viesošanās. Par godu cara vizītei Siguldā veica dažādus labiekārtošanas darbus – pirmais koka tilts pār Gauju gan nav saglabājies, bet es aicinu Jūs apmeklēt Serpentīna ceļu un Ķeizara krēslu – senās cara vizītes lieciniekus! 19. gadsimta beigās Siguldas vārti tika atvērti apmeklētājiem – pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas pilsēta kļuva viegli un ērti sasniedzama atpūtniekiem un vasarniekiem, kas jo lielā skaitā ieradās no Rīgas. Tā laika avīzes raksta, ka Kropotkini pat izmantojuši pazīšanos un sakarus, lai panāktu dzelzceļa līnijas būvi caur Siguldu nevis caur Allažiem, kā tas bijis paredzēts projektā. Šai laikā uzplaukst vasarnīcu celtniecība, atpūtniekus pa apkārtni izvadā ormaņi, Sigulda tiek plaši reklamēta Krievijas izdevumos, kas tūristu pieaugumu tikai veicina, un jau 20. gadsimta sākumā Sigulda līdzās Jūrmalai un Ogrei izveidojas par iecienītu kūrortu. Diemžēl jau iesākto Siguldas izaugsmi izjauca Pirmais pasaules karš. Pilsētiņas dzīvesprieks apsīka, bija sagrauts daudz ēku, interese par Siguldu kā atpūtas vietu mazinājās. Pēc Otrā pasaules kara dzīve atkal mainījās. Izvērtās pilsētas apbūve un Sigulda tika labiekārtota. Atdzima Sigulda kā tūrisma centrs, un par neatņemamu katras ģimenes un klases ekskursiju rudenī kļuva zelta lapu brauciens. Divdesmitais gadsimts ir dinamisku pārmaiņu laiks - padomju varas gadus ar dziesmotu atmodu nomaina atjaunotā Latvijas Republikas neatkarība. Turaidā kā simbols latviešu tautas spēkam un kultūrai tiek dibināts Dainu kalns, Siguldas pils tornī atkal paceļas sarkanbaltsarkanais karogs. Kādreizējie īpašnieki atgūst savus īpašumus, viena pēc otras darbu uzsāk aktīvās atpūtas un sporta centri – slēpošanas trases. Iestāšanās Eiropas Savienībā paver iespējas jaunam tūristu pieplūdumam. 2007. gadā Sigulda ar krāšņām svinībām svin savu astoņsimto dzimšanas dienu un droši iesoļo devītajā gadu simtenī. Uz svētkiem ielās iznāk vietējie siguldieši, ciemos sabrauc radi un draugi no visas Latvijas un ārvalstīm. Prieks, līksmība un gaviles, lepnums par savu pilsētu, savu Siguldu – tas viss atmirdz svinētāju acīs.
⌖ Siguldas novads
Darba laiks nav norādīts
Atsauksmes Google ↗Viesu nams "Švinkates" piedāvā iespēju atpūtai klusumā un mierā. Viesu nams atrodas meža ielokā, ko ieskauj ozolu un bērzu birztalas.
