SEVOVietas
VIETAS ATPŪTAI UN GARŠAI

Aktivitātes Latvijā

Atrodi vietu maltītei, atpūtai vai jaunam piedzīvojumam.

AtlaseAktivitātes
Visas vietasRestorāniKafejnīcasNaktsmītnesPirtis un SPAAktivitātesDaba un apskates vietas
Idejas šodienaiNesen pievienotāsAktuāliAr bērnuDzīvniekiem draudzīgsRandiņamKafijaiDabā

Tava vieta. Pamanāmā vietā.

4 reklāmas logi2 reklāmas logiMaiņa ik pēc 5 s

1976 atrastas vietas

Aktivitātes

Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Siguldas draudze dibināta jau tālajā 1225. gadā. Ir saglabājušās ziņas, ka gadu vēlāk pie Siguldas pils uzcelta arī pirmā baznīca. Nav gan ziņu par tās izskatu, taču minējumi ļauj domāt, ka tā varētu būt celta no koka. Mūra dievnams šai pašā vietā uzcelts vēlāk un rakstos pirmoreiz pieminēts 1483.gadā kā Svētā Bērtuļa baznīca. Dievkalpojumi ar Svēto vakarēdienu Siguldas baznīcā notiek katru svētdienu plkst. 11.00 un katru otro ceturtdienu plkst. 19.30. Baznīcā apskatāma ekspozīcija par baznīcas vēsturi un mākslinieka Valda Atāla no pogām veidotās gleznas „Pogu mozaīkas”. Iespējams uzkāpt arī baznīcas tornī un paraudzīties uz apkārtni no augšas! --- Dievnams rakstos pirmoreiz minēts 1483.gadā, draudzes aizbildņi bijuši kņazu Kropotkinu ģimene. Siguldas muižas īpašnieki – gan grāfu fon der Borhu, gan kņazu Kropotkinu ģimenes – bijuši Siguldas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas aizbildņi. Sekojot tēva paraugam, kurš 1854.gadā sedzis baznīcas grīdas un ērģeļu remonta izdevumus, arī Olga Kropotkina savas dzīves laikā atbalstījusi baznīcu un tās draudzi. Kaut arī pēc laulībām Olga Kropotkina pāriet pareizticībā, viņa turpina palīdzēt baznīcai, dāvinot vietējā meistara Cīruļa veidotu altārgleznu, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Kopš 19.gadsimta otrās puses baznīcā atrodas grezni, no misiņa izgatavoti griestu lukturi – iespējams, arī tos baznīcai dāvinājusi Olga Kropotkina. Pēc patroneses nāves draudze baznīcas altārtelpā uzstāda cilni, kuru no marmora darinājis tolaik slavens vācbaltu tēlnieks Augusts Folcs. Baznīcā atradies arī tās aizbildnes grāfienes Eleonoras fon der Borhas, Olgas Kropotkinas vecmāmiņas, cilnis. Abas piemiņas plāksnes glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. 1930. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta pabeidza jauna dzelzsbetona torņa būvi un 1936. gadā iesvētīja jauno altāri ar Jāņa Roberta Tilberga gleznu „Kristus Ģetzemenes dārzā”. Padomju varas gados, laikā no 1965. līdz 1990. gadam Siguldas baznīca plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams, ko izmantoja dažādu konfesiju ticīgie.

↗
Aktivitātes

Siguldas Jaunā pils un pils kvartāls

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

1878.gadā kņazu Kropotkinu būvētā Siguldas Jaunā pils no ārpuses saglabājusi tās neogotikas stilu, savukārt iekšpusē 1937.gadā Rakstnieku un žurnālistu pils kļuvusi par nacionālā romantisma pērli. Mūsdienās pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus. Jaunās pils interjers Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūra piemineklis, ko pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta 1937. gadā uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. 1937. gada pārbūves projekta laikā pilī tika izveidots unikāls nacionālā romantisma interjers, kas saglabāts līdz mūsdienām un restaurēts laikā no 2017. līdz 2021. gadam. 1937. gada pārbūvi ar valsts finansējumu un ziedojumiem organizēja Preses biedrība. Pārbūvi veica inženiera Hermaņa Liepiņa uzņēmums, kas 1936. gadā Jūrmalā uzbūvēja Ķemeru sanatoriju. Pils interjeram augstvērtīgumu piešķīra latviešu mākslinieki – Niklāvs Strunke, Vilis Vasariņš, Pēteris Teodors Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Ludolfs Liberts, Elerts Treilons. Siguldas Jaunās pils vēsture 11.–13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku Zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207.–1209. gadā. 17. gadsimta sākumā Poļu – zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta, un pils teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā. 1780. gadā muiža nonāca Borhu dzimtas īpašumā. 1867. gadā Aleksandra Borha meita Olga kļuva par kņaza Dmitrija Kropotkina sievu, un Olgas pūrā bija Siguldas muiža. Laulībām sekoja Kropotkinu vasaras rezidences – Siguldas Jaunās pils – būvniecība no 1878. līdz 1881. gadam. Būvdarbus vadīja būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm un “Jaundreļļu” saimnieks Pēteris Kūlis. Darbos iesaistīja vietējos amatniekus, kā arī izmantoja materiālus no tuvējās apkārtnes. Kņaziene Olga Kropotkina kā Siguldas patronese panāca, ka dzelzceļa līnija Rīga–Pleskava šķērso pilsētu un tiek izveidots kūrorts, atbalstot tūrisma objektu un naktsmītņu attīstību. 1893. gadā Olgas dēls kņazs Nikolajs Kropotkins pārņēma pils un tās teritorijas pārvaldību, kā arī turpināja mātes iesākto, izveidojot bobsleja un kamaniņu trasi, minerālūdens ražotni un veicinot autotūrismu. Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā Siguldā atradās frontes līnija starp Vācijas un Krievijas armiju, un pils tika izlaupīta. Latvijas neatkarības pasludināšanai sekoja agrārā reforma, un 1922. gadā Kropotkinu dzimta zaudēja īpašuma tiesības uz pili. Valdība pili piešķīra Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai, kas 1923. gadā uzsāka ēkas atjaunošanu – ierīkoja pansiju, pasākumu telpas un atpūtas kompleksu. 1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā, un 1937. gadā pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna izstrādātā projekta noritēja kapitāla pils pārbūve. Neilgi pēc Latvijas okupācijas pils kļuva par Latvijas PSR Tautas komisāru padomes – padomju Latvijas valdības – atpūtas namu, bet 1953. gadā par LPSR arodbiedrību Centrālās padomes sanatoriju. Pēc neatkarības atgūšanas pils apsaimniekošanu 1993. gadā uzsāka Siguldas pilsētas pašvaldība, izmantojot to administrācijas vajadzībām, bet 2003. gadā pils kļuva par Siguldas novada pašvaldības mājvietu. No 2017. līdz 2021. gadam Siguldas novada pašvaldības vadībā noritēja pils restaurācija. Tika atjaunots 1937. gadā izveidotais interjers, apdare un fasādes, saglabājot nesošās konstrukcijas un ēkas plānojumu. Pārbūves laikā pils tornī izbūvētas kāpnes, kas savieno pirmo stāvu ar pagrabstāvu. Pēc restaurācijas pilī iekārtota ekspozīcija par pils vēsturi. Rakstnieku pils Siguldas vēsturē izceļas 20. gs. 20.–40. gadi, kad Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils, piesaistot Siguldai Latvijas inteliģences un radošo aprindu uzmanību. Pilī jau kopš muižnieku laikiem bija viesojušās dažādas prominences, taču īpašu slavu tai piešķīra ievērojamu kultūras darbinieku rīkoti literāri vakari, balles, saieti, kongresi un jubilejas. Vasarās Latvijas literāti pili izmantoja atpūtai un uzkavējās pansijā ilgāku laiku. Pilī viesojušies pazīstami latviešu rakstnieki, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Jauno pili bija iecienījuši ne tikai literāti – tajā viesojies ārlietu ministrs Vilhelms Munters, avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevēja Emīlija Benjamiņa, teātra dīva Lilija Štengele un citi.

↗
Aktivitātes

Siguldas Sporta centrs

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Daudzfunkcionāls sporta centrs ar mūsdienīgu sporta aprīkojumu, 25m peldbaseinu, smagatlētikas un trenažieru zāli, 100m skrejceliņu. Ģimenes ar bērniem novērtēs Ūdens atrakciju un atpūtas parku ar divām slīdrenēm, trīs dažādam pirtīm, SPA vannu, pretstraumju baseinu un bērnu ūdens atrakciju stūrīti. Siguldas Sporta centrs nodrošina plašas iespējas dažādām sporta nodarbībām. Tā multifunkcionālajā sporta zālē ir iespēja trenēties un rīkot sacensības basketbolā, volejbolā, futbolā, badmintonā un citos sporta veidos. Trenažieru, smagatlētikas un fitnesa nodarbībām ir izbūvētas atsevišķas zāles ēkas otrajā stāvā. Klientiem trenažieru zālē ir pieejami vairāk nekā 30 trenažieru veidu spēka treniņiem. Profesionālajiem sportistiem ir iekārtota atsevišķa smagatlētikas – svarcelšanas zāle ar aprīkojumu funkcionālajiem treniņiem. Sporta centra lepnums ir 25 metrus garais peldbaseins ar četriem celiņiem, kā arī speciāls bērnu peldētapmācības baseins. Tam blakus ēkas 1.stāvā izveidota arī ūdens atrakciju zona, kurā pieejams bērnu ūdens atrakciju baseins, ūdens slīdrenes 40 metru garumā, kā arī hidromasāžas un aukstā ūdens baseini. Tāpat iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ir pieejama sausā un mitrā sauna, tvaika un infrasarkanā pirts, kā arī hidromasāžas dušas.

↗
Aktivitātes

Slēpošanas trase - Reiņa trase

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Reiņa trase ir aprīkota ar trīs dažādām trasēm - galvenā trase, iesācēju trase un bērnu parks, garums attiecīgi - 150m, 200m un 100m. Trasē pieejami instruktora pakalpojumi, noma, kafejnīca un naktsmītnes. Galvenā trase – nobrauciena garums 150 metri, augstuma starpība 35 metri, pacēlājs “Doppelmayr”; Iesācēju trase – nobrauciena garums 200 metri, augstuma starpība 25 metri, pacēlājs “Doppelmayr”; „Bērnu parks” – nobrauciena garums 100 metri, augstuma starpība 15 metri, pacēlājs „SunKid”. Visas trases diennakts tumšajā laikā ir aprīkotas ar apgaismojumu. Iesācēju trase ir lēzena, plata un ar garu nobraucienu un piemērota iesācējiem. Bērnu parks ir īpaši veidota un norobežota nogāze ar SunKid pacēlāju un speciāliem elementiem. Bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas, instruktoru vai vecāku uzraudzībā. Obligāta prasība – aizsargķivere! Reiņa trasē uz iesācēju kalna kreisajā pusē ir iespējama braukšana ar visu, kas slīd, tai skaitā ragaviņām, plēvi, „ābolīti” un vanniņu. Trases darba laikā jāuzmanās, lai netiktu traucēti slēpotāji. Ar ragaviņām ir iespējams braukt pa speciāli izveidotu trasi, kas atrodas starp iesācēju trasi slēpotājiem un kameršļūkšanas trasi. Nav pacēlājs. Reiņa trase ir aprīkota arī ar sniega parku, kurā var izmēģināt spēkus kameršļūkšanā un distanču slēpošanas trasi, kura piemērota ikvienam nesteidzīgai atpūtai ziemā. Kafejnīcā ikviens var nobaudīt tēju un gardas pusdienas. Tiem, kuri vēlas uz kalna pavadīt vairākas dienas, ir iespēja uz nakti apmesties viesu namā „Reinis”. Darba laiks: www.reinatrase.lv

↗
Aktivitātes

Slēpošanas trase – Siguldas Pilsētas trase

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

"Siguldas pilsētas trase" ir sportiskākā, garākā un plašākā trase Latvijā ar 350m un 200m garām nogāzēm. Trašu augstuma starpība ir 90m. Šajā trasē norisinās lielākās Latvijas mēroga sacensības norisinās tieši šajā trasē. Trase ir moderni aprīkota, sniega segumu nodrošina 6 sniega pūtēji un retraks. Pieejama inventāra noma un slēpošanas skola. Trasē darbojas arī kafejnīca, kur omulīgā atmosfērā var ieturēt maltīti pēc fiziskām aktivitātēm. Cenas: Lielās trases cenrādis: (maksa par 1 braucienu ar T-veida pacēlāju): -individuālajiem klientiem 0.65 EUR; -skolēniem, studentiem, pensionāriem 0.60 EUR; -Sporta organizācijas (klubi) dalībnieki līdz plkst. 18.00 0.40 EUR; -Sporta organizācijas (klubi) dalībnieki no plkst. 18.00 0.50 EUR; -ķīlas nauda par elektronisko karti 5.00 EUR. Vidējās trases cenrādis: (maksa par 1 braucienu ar bļodiņu pacēlāju): -individuālajiem klientiem 0.40 EUR; -Sporta organizācijas (klubi) dalībnieki darba dienās līdz plkst. 18.00 0.28 EUR; -Sporta organizācijas (klubi) dalībnieki darba dienās no plkst. 18.00 0.32 EUR; -bērniem līdz 7 gadu vecumam (ieskaitot) kopā ar pieaugušo bez maksas; -ķīlas nauda par elektronisko karti 5.00 EUR.

↗
Aktivitātes

Spēle "Escape Town"

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

“Escape Town” spēle ir paredzēta visiem, kas alkst sevi izaicināt un ir gatavi ļauties spilgtām emocijām. Šīs spēles ietvaros komandas nonāks Auchiburgas pilsētā, kas pēc 1942. gada pagaidu pamiera noslēgšanas ir sadalīta trīs ietekmes zonās- vācu, krievu un amerikāņu. Spēlē būs jāpaspēj kļūt neuzkrītošiem, lai iekļautos pilsētas ikdienā. Slēpšanās, lavīšanās un slepenas robežu šķērsošanas būs tikai daļa no uzdevumiem ar ko komandai būs jātiek galā. Risinot dažādus uzdevumus un izvairoties no sargu aizdomu pilnajiem skatieniem, komandas soli pa solim virzīsies tuvāk savam galvenajam mērķim – misijas izpildīšanai, no kuras būs atkarīga cilvēces nākotne. Nepareizi lēmumi var panākt komandas arestu, savukārt mazliet veiksmes un labs komandas darbs ļaus triumfēt, atrast sevis meklēto priekšmetu un nemanītiem izkļūt no pilsētas. “Escape Town” ir piemērots visdažādāko pasākumu rīkošanai – draugu kopā sanākšanai, vecpuišu un vecmeitu ballītēm, korporatīvajiem pasākumiem, kā arī neaizmirstamākajām bērnu un pieaugušo jubileju svinībām. Šī spēle ir paredzēta kā lieliem tā maziem piedzīvojumu meklētājiem.

↗
Aktivitātes

Stādu audzētava “Baižas”

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Stādu audzētava “Baižas” atrodas Krimuldas pagasta Inciemā – 13 km no Siguldas pilsētas, 1,5 km no Inčukalna – Valmieras šosejas. Ikvienam interesentam ir iespēja pieteikt savu apmeklējumu un baudīt stādu audzētavas plašo piedāvājumu, iegādājoties vēlamo savam dārzam. Stādu audzētavu 2004. gadā izveidoja Zane Zeltiņa (ex. Baiža) un šis ir izveidojies kā ģimenes uzņēmums, kurā strādā divu paaudžu ģimenes. Stādu audzētavas ziemciešu kolekcijā ir vairāk nekā 1500 dažādības, tajā skaitā vairāk nekā 150 flokšu šķirnes, vairāk kā 100 astilbju šķirnes, vairāk nekā 100 dažādas graudzāles. Plašs ir akmensdārziem un kapiem paredzēto augu piedāvājums. Stādi tiek audzēti podos jeb konteineros, kurus piedāvājam mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā. Izaudzēto var iegādāties uz vietas stādu audzētavā, izbraukuma tirdzniecībā, gadatirgos, kā arī stādu centros. Veicam arī augu piegādi ar pasta / pakomātu starpniecību. Stādu audzētavas saimnieki aicina arī interesentu grupas un spēj komunicēt latviešu, krievu vai angļu valodā.

↗
Aktivitātes

Sveču un aromu namiņš

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Siguldas novada Sidgundā ir izveidots Sveču un aromu namiņš. Jaunizveidotajā meistarklašu un darbnīcu norises vietā valda romantiska gaisotne un virmo dažādas smaržas. Ikviens dalībnieks var izgatavot sev tīkamu sveci vai smaržas, kuras spēs iedvesmot, jo tiks pagatavotas uz tieši tās ēteriskās eļļas bāzes, kuras tiks individuāli izvēlētas. Lai noteiktu ēteriskās eļļas, kuras izmantot sveču liešanā ir jāiziet diagnostikas process, kura laikā, smaržojot un salīdzinot dažādas ēteriskās eļļas katrs atradīs sev tīkamākās, kas arī tiks lietotas smaržu fakoniņa izveidošanā. Katram cilvēkam ir individuālas vajadzības un organisma šī brīža resursi, kurus stimulēt spēj ēteriskās eļļas – paaugstināt prieka līmeni, nomierināt, atslābināt, uzlabot miega kvalitāti, atraisīt radošumu vai darba spējas. Pareizi izvēlēts aromāts spēj uzlabot dzīves kvalitāti, ietekmēt smadzeņu darbību, emocionālo un garīgo stāvokli. Sveču un aromu namiņā norisinās sveču liešana, smaržu darbnīca un aromdiagnostika grupām līdz 10 personām.

↗
Aktivitātes

Svinēt Siguldā

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Svinēt ir ģimenes uzņēmums – sapnis, kas īstenojās 2023. gada rudenī. Kopš tā ir iets garš ceļš, lai nonāktu tur, kur “Svinēt Siguldā” ir šodien. Taču tas noteikti vēl nav galā! Jo vēl aizvien īpašums tiek attīstīts, un vietas saimnieki vēlas tajā dalīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri vēlās savus svētkus, ikdienu un brīvos brīžu svinēt skaisti. Asteru ielā var rīkot ģimeniskas svinības, radošu meistarklasi vai vienkārši būt kopā. Saimnieki – “Ģimene ir mūsu lielākā un dārgākā vērtība, kurā arī sakņojas šis uzņēmums. Mēs vēlamies, lai katrs, kurš viesojās Asteru ielā, aizbrauc mājās piepildīts, atpūties un laimīgs, tāpēc rūpējamies par katru mazāko detaļu. Ar prieku uzņemsim tevi, lai tieši tu vari SVINĒT savus sapņu svētkus! “ SVINĒT SIGULDĀ PIEDĀVĀJUMS 1. Stikla siltumnīcā (18,6 m2) iekļauts: ⁠Izvelkams koka galds (160-250 cm garums, 90 cm platums) 2 soli (160x40cm) Plaukts Plauktiņš kūkai Kafijas galdiņš un divi krēsli 2 infrasarkanie sildītāji Kondicionieris WIFI pieslēgums Tumbiņa Nepieciešamības gadījumā, 6 salokāmie krēsli Mājiņa ar viesistabu, virtuvi, tualeti Virtuves piederumi (dēlītis, nazis, trauki utt) Āra teritorija Terase ar mēbelēm 2. Galda klājums no 10 līdz 25 personām 3. Bērnu stūris 4. Piepūšamā atrakcija 5. Komplekts 6. Pirts 7. Kubls

↗
Aktivitātes

Turaidas Evaņģēliski luteriskā baznīca

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Turaidas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, būvēta 1750. gadā. No ēkas uzcelšanas laika daļēji saglabājusies baznīcas iekārta. Pēc baznīcas atjaunošanas 2009. – 2010. gadā, tā vizuāli atgriezusies 260 gadus tālā pagātnē, saglabājot krāšņumu un eleganci savā vienkāršībā. Turaidas baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, būvēta 1750. gadā. Dievnams atrodas Baznīckalnā, kas ir sena baznīcu celšanas vieta. Arheoloģiskā izpēte apliecina, ka šajā vietā pirms tam atradušās vismaz divas baznīcas. Baznīckalns ir arī senas kapsētas vieta. 18. gadsimta sākumā tikko ir beidzies Lielais Ziemeļu karš. Vidzemē nopostītas daudzas baznīcas. Sabrukusi arī vecā Turaidas baznīciņa. Iestājoties miera periodam, mācītāja Daniēla Merķeļa laikā Turaidas muižā uzsākas jauna dievnama celtniecība. Turaidas zemnieki iet klaušu darbos – pludina pa Gauju kokus, ved smiltis un akmeņus mūra pamatiem. Būvdarbus veic vietējie amatnieki, ievērojot tautas celtniecības tradīcijas. Kalnā, netālu no Turaidas pils, top dievnams no tēstiem guļbaļķiem, kas būvēts kā 17 m gara un 10 m plata vientelpas ēka. Turaidas baznīcu 1750. gada 28. janvārī iesvēta Lielvārdes mācītājs Jakobs Andrea. Jaunuzceltajai baznīcai Turaidas muižas īpašnieks Oto Frīdrihs fon Budbergs dāvina alvas svečturus, kas joprojām rotā baznīcas altāri. Laika gaitā Turaidas baznīcā nav notikušas nozīmīgas pārbūves, un cauri gadsimtiem tā stāv skaista un cēla savā vienkāršībā. No ēkas uzcelšanas laika daļēji saglabājusies baznīcas iekārta – altāris ar sētiņu, kancele, balustrāde un draudzes soli. Ēkas sienā aiz altāra iecirstais gada skaitlis «ANNO 1751», visticamāk, norāda altāra uzstādīšanas laiku. Altārī atrodas altārglezna „Golgāta”, kas ir nezināma autora darbs. Glezna, kas datēta ar 17. gadsimta beigām – 18. gadsimta sākumu, ir izcils sava laika meistardarbs. Baznīcas interjeru 1926. gadā papildina jauna altārglezna „Jēzus Ģetzemanes dārzā”, kuru nezināms autors darinājis 20. gadsimta 20. gados pēc mākslinieka H. Hofmaņa oriģināla. Altārgleznu 175 gadu jubilejā Turaidas baznīcai dāvina Štaueru ģimene. Turaidas koka baznīcas oriģinalitāti un nozīmību Latvijas sakrālajā arhitektūrā novērtē Latvijas Republikas pieminekļu valde, 1932. gadā piešķirot aizsargājama arhitektūras pieminekļa statusu. Latvijas klimats koka ēkām nav labvēlīgs, arī Turaidas baznīcā ik pa laikam tiek veikti remontdarbi. Tā 1808. gadā pie baznīcas ziemeļu sienas nojauc veco sakristeju – telpu, kur draudze glabā kulta piederumus un garīdznieki sagatavojas dievkalpojumiem. Jauno sakristeju uzceļ otrpus ēkai, pie dienvidu sienas, un baznīcas fasādi nokrāso okerdzeltenā krāsā. Nozīmīgus remontdarbus Turaidas baznīcā veic arī 20. gadsimta pirmajā pusē. Ar enerģiskā mācītāja Bertrama Federa iniciatīvu 1926. gadā organizē Turaidas baznīcas 175 gadu jubilejas sagaidīšanu, notiek arī baznīcas ēkas atjaunošanas darbi. Pēc remonta baznīca iegūst jaunu veidolu: koka dēļiem klātās ārsienas tiek apmestas ar tam laikam modernu tehnoloģiju – cementa apmetumu. Turaidas baznīcā darbojas Lēdurgas-Turaidas draudze, kas izveidojas 1589. gadā. Apvienotā Lēdurgas - Turaidas evaņģēliski luteriskā draudze pastāv līdz 1947. gadam. Padomju laikā 1965. gadā baznīcas ēkas aprūpi no Turaidas draudzes pārņem Siguldas novadpētniecības muzejs. No 1969. līdz 1974. gadam Turaidas baznīcā notiek arheoloģiskā un arhitektoniskā izpēte un restaurācija. Tiek veikta baznīcas vēstures materiālu izpēte Latvijas Valsts vēstures arhīvā, notiek zinātniski pētnieciskās ekspedīcijas Turaidā un Lēdurgā. Balstoties uz iegūtajām liecībām un priekšmetiem, 1974. gadā baznīcā izveido ekspozīciju par Turaidas baznīcas vēsturi un Baznīckalnu. Šobrīd Turaidas baznīca atrodas Īpaši aizsargājamajā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Baznīca atkal kalpo savam mērķim – dievnamā darbojas Turaidas evaņģēliski luteriskā draudze, kas atjaunojusies 1991. gada 26. decembrī. Lai nākošām paaudzēm saglabātu nozīmīgo koka arhitektūras pieminekli, 2006. gadā baznīcā tiek veikta ēkas mākslinieciski arhitektoniskā izpēte. Balstoties uz izpētē iegūtajiem rezultātiem, programmas „Mantojums 2018” ietvaros 2009.-2010. gadā notika baznīcas restaurācija. Baznīcas atjaunošanā ievērotas vēsturiskās tehnoloģijas un seno amatnieku pieredze un prasmes, piemēram, izolācijas materiālam izmatojot bērza tāsis, baznīcas fasādei krāsu gatavojot no rudzu miltu klīstera, kam pievienots sarkanā okera pigments. Pēdējā gada laikā Turaidas baznīca ir pārvērtusies, vizuāli atgriežoties 260 gadus tālā pagātnē. Turaidas baznīca nu izskatās tāda, kāda tā bija, tikko uzcelta. Krāšņa un eleganta savā vienkāršībā, gatava turpināt dzīvi Turaidas Baznīckalnā, radot patvēruma un pārdomu vietu novada iedzīvotājiem un viesiem. Baznīcā apskatāma ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”, kas atspoguļo baznīcas un draudzes vēsturi no 1750. gada līdz mūsdienām. Tā vēsta par Turaidas baznīcas būvvēsturi, evaņģēliski luteriskās draudzes darbību, mācītāju devumu izglītībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī kristīgo tradīciju nozīmi novada ļaužu dzīvē. Ekspozīcijā aplūkojami Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeti – seni būvmateriāli, pastkartes, fotogrāfijas, dokumenti, Turaidas mācītāju sarakstītās un tulkotās grāmatas. Eksponāti iegūti Turaidas baznīcas arheoloģiskajā izpētē, tematiskajās ekspedīcijās un saņemti kā vietējo iedzīvotāju dāvinājumi muzejam. Turaidas Rozes piemiņas vieta glabā Latvijā skaistāko leģendu par mīlestību un uzticību. Maijas – Turaidas Rozes - un Siguldas pils dārznieka Viktora mīlas stāsta pamatā ir patiesi notikumi, kas risinājušies Turaidā 17. gadsimta sākumā. Ik gadu šo leģendu noklausās tūkstošiem tūristu, un Turaidas Rozes piemiņas vietā savā kāzu dienā ierodas vairāki simti jaunlaulāto.

↗
Aktivitātes

Turaidas muzejrezervāts

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Latvijas apmeklētākajā muzejā iespējams iepazīties ar ekspozīcijām par arheoloģijas, kultūras un mākslas vēsturi, kas stāsta par notikumiem sākot jau ar 11. gadsimtu. Te glabājas daudzi stāsti – par viduslaiku pili un baznīcu, Gaujas lībiešiem, seno muižas centru un Dainu kalnu. Muzejrezervāta vizuālā dominante ir Turaidas pils – tās varenais, no sarkanajiem ķieģeļiem būvētais tornis iztālēm redzams no vairākiem skatu punktiem arī Gaujas pretējā krastā. Mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā, iepriekš pastāvējušās, bet kaujās nodedzinātās Turaidas lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā. Galvenais tornis – bergfrids – ir viena no senākajām pils ēkām, kura būvēta jau pašos tās pirmsākumos. Torni izmantoja apkārtnes novērošanai un kā pēdējā patvēruma vietu arī pils ielenkuma gadījumā. Tornim ir 5 stāvi, skatu laukums atrodas apmēram 30 metru augstumā. Torņa pagrabstāvā atradies pils cietums, saglabājušies ir oriģinālie mūri, kuros izpētes laikā atrastas cietumnieku važu pieslēguma vietas. Turaidas koka baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Tā būvēta 1750. gadā. Dievnams atrodas Baznīckalnā, kas ir sena baznīcu celšanas vieta. Turaidas muiža sākusi veidoties viduslaiku pils nocietinājumu ietvaros un attīstījusies līdz ar pili. Gadsimtu gaitā muižas saimniecība paplašinājās. Sākot ar 18. gadsimta pirmo pusi, muižas ēkas sāka būvēt ārpus pils - ceļu, tīrumu un ganību tuvumā. Pils teritorijā palika tikai muižas īpašnieka dzīvojamā ēka un dažas saimniecības ēkas. Līdz mūsdienām saglabājusies 21 ēka, no kurām dažas ir vairāk kā 200 gadus vecas. Apmeklētājiem iespējams apmeklēt muižas pārvaldnieka veco un jauno dzīvojamo māju, pirtiņu, kalti, smēdi, zivju pagrabu, pagrabklēti, ratnīcu, piķiera kūti un citas. Ēku ekspozīcijās iepazīsiet latviešu zemnieka darbu un dzīvesveidu muižas saimniecībā. Viens no Turaidas Muzejrezervāta atpazīstamības simboliem ir Dainu kalns – skulptūru dārzs veltīts latviešu folklorai. Tas izveidots 1985. gadā, godinot Krišjāni Baronu, ievērojamāko tautasdziesmu krājēju un apkopotāju. Dainu kalns ir viens no atmodas simboliem. Šajā parkā tēlnieka Induļa Rankas roku veidotās 26 akmens skulptūras, harmonējot ar dabas neatkārtojamo krāšņumu, rada īpašu gaisotni. Skulptūrās izteikta dainu poēzija – kuras pamatā ir vispārcilvēciskās vērtības – mīlestība, gods, attiecības ar apkārtējo vidi, līdzcilvēkiem, rūpes par tuviniekiem, tautu un dabu.

↗
Aktivitātes

Vides objekts Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienam

⌖ Siguldas novads

Darba laiks nav norādīts

Atsauksmes Google ↗

Vides objekts par godu 25. Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienam, kas atklāts 2016. gadā. Tā autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļas vadītājs, mākslinieks Arvīds Endziņš. Uz vides objekta iegravēti 2015. gada velobrauciena dalībnieku vārdi un uzvārdi. Vides objekts veidots no nerūsējošā tērauda un kartena – metāla, kas iegūst rūsas nokrāsu. Objekta izliektais pamats simbolizē ceļu augšup, kas raksturīgs Siguldas novadam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, savukārt sudrabotie dažādu izmēru riteņi, kas savijušies vienotā ķēdē, simbolizē Vienības brauciena galveno mērķi – dažādu paaudžu kopā būšanu. Atklājot unikālo vides objektu, Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciena rīkotājs Igo Japiņš teica: “Šis ir nozīmīgs notikums Latvijas riteņbraukšanā. Vēsturē paliekošais vides objekts ir kā apliecinājums spēcīgajām riteņbraukšanas tradīcijām mūsu valstī, kas laika gaitā turpina attīstīties." Jau 17 gadus Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciens norisinās Siguldā, kas pateicoties Gaujas senielejas skaistajai dabai un izaicinošajam Gaujas kalnam, ir pievilcīga daudziem tūkstošiem velomīļu. Arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics atzina: “Sigulda ir zināma ar savu veloceliņu tīklu un kalnainajām, izaicinošajām velobraukšanas trasēm Gaujas senielejā. Atzīmējot Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciena 25 gadi, pērn Siguldā pulcējās rekordliels velobraucēju skaits – tas bija jauns atjaunotās Latvijas rekords, kad vienkopus pulcējas tik daudz velomīļu, tādēļ ceru, ka šis vides objekts kalpos kā atgādinājums, ka velosports un Sigulda ir cieši saistīti, kā arī aicinās Latvijas velobraucējus pārbaudīt savus spēkus aizraujošajās Siguldas velobraukšanas trasēs”. Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciens ir vērienīgākais un tradīcijām bagātākais riteņbraukšanas masu pasākums Baltijas valstīs un ieņem nozīmīgu vietu Eiropas tautas riteņbraukšanas pasākumu vidū. 2015. gadā Vienības velobrauciens pulcēja vairāk nekā 6000 dalībniekus un saņēma Latvijas gada balvu sportā, kā labākais tautas sporta notikums.

↗